Dārza darbu kalendārs: augļu, dārzeņu un ogu dārzs jūlijā

Raksta turpinājumā vari lasīt Dārzkopības institūta pētnieku sarūpētos rakstus par veicamajiem darbiem dārzā – sākot ar augļukokiem līdz pat ogulājiem un dārzeņiem. Padomos dalās pētnieki Edgars Rubauskis, Līga Lepse un Solvita Zeipiņa.

Pats gardākais vasaras mēnesis ir klāt. Turpinām baudīt zemenes. Kā zināms ir jāapēd noteikts daudzums šo ogu, lai krājumā uzņemtu pietiekami daudz vitamīnu un minerālvielu, kuras droši vien vārdā nav pat jānosauc. Lielākais našķis pirms citām ogām šobrīd ir ķirsis. Mazāks vai lielāks, mīkstāks vai blīvāks, kāds nu katram dārzā ir tas saldais vai skābais ķirsis.

Lai ķirši nebūtu baudījums vien putniem, saldo ķiršu ražas vākšanu var savā ziņā apvienot ar šo koku vainagu veidošanu. Ķiršu kokus ieteicams veidot vasarā ražas vākšanas laikā vai tūlīt pēc tās. Lai dabūtu mazākus kokus, vainagu var pazemināt izgriežot galotni – veidojas kausveida vainags, var izgriezt arī stāvākos augšējos zarus. No nogrieztiem zariem, uz zemes, pavēnī būs gan vieglāk ķiršus nolasīt, gan arī tas būs mazāk bīstams darbs, nekā kāpšana vainagā uz trepēm karstā saulē. Ja koks ir pazemināts, nākamajā gadā to varēs segt ar tīkliem, kas pasargās jūsu ķiršu ražu no postītājiem. Svarīgi ir neļaut putniem nosēsties ķirsī. Tam var izmantot arī dažādus putnu atbaidīšanas līdzekļus – plēsēju (vanagu) imitējošus gaisa pūķus, balonus ar biedējošiem krāsu riņķiem, skaņas radošas ierīces, u.c. paņēmienus. Dažkārt putni jau tikai saknābj ogas, tās iebojājot, un reizēm - vēl tikai daļēji gatavus augļus. Savukārt bojāti augļi veicina puvju izplatīšanos un pievilina arī citus ēdājus, t.sk. lapsenes, un tad jau lasīt ķiršus vairs nav nekāda prieka. Ķiršus bojā arī nokrišņu ūdens nonākšana uz to virsmas, kas veicina augļu plaisāšanu un sekojoši arī to pūšanu.

Veidojot ķiršus, tos zarus, kurus uzskatām, ka tie jāizgriež no vainaga, griežam, atstājot zaru celmiņus. Ja tie ir saldo ķiršu jaunie dzinumi, kas retināmi, zars virzāms augšanai uz āru. Kāpēc celmiņš arī jaunam dzinumam? Ķirši mazāk sveķos! Vēl arī tāpēc, ka pie saldo ķiršu jauno dzinumu pamatnes 4 – 5 pumpuri parasti ir ziedpumpuri. Tas nozīmē vien to, ka nogriežot zaru pilnībā, nogrieztu arī daļu nākamā gada ražas. Negriezt nevar, jo vainagam ir jābūt skrajam, izretinātam, tāpat arī zariem bez šauriem leņķiem – mehāniski izturīgiem. Nevar zarus atstāt pušķos vai mieturos. Ja kāds lielāks zars ir paaudzies, lai to atjaunotu un dabūtu augšanu tuvāk stumbram, var izgriezt, atstājot pagaru celmu, no kura nākamā gadā dzīsies jaunie dzinumi vainaga atjaunošanai. Tomēr, visvarīgākais - lai ķirši un arī citi augļu koki neslimotu, tādēļ to zari griežami tikai sausā un saulainā laikā.

Nedaudz atšķirīgs stāsts ir par tiem skābajiem ķiršiem, kuri veido tā saucamos "kailos zarus" kā 'Latvijas zemais'. Arī šim, ja izgriežam tādu lielāku zaru, atstājam palielāku zara celmu. Savukārt, ja retinām un vēlamies nodrošināties ar ražu nākamajos gados, ir jāatrod spēcīgākais sānzars līdz kuram, ja vajag, īsinām jeb nogriežam nolīkušo zaru daļu. Labākos zarus ar labu pieaugumu atradīsim tā saucamajā "kaķa kūkuma" zara izliekumā (zara augstākajā vietā notiek augšana). Kailzaru ķiršiem tā būtība slēpjas tajā apstāklī, ka jaunā šī gada dzinuma sānos veidojas ziedpumpuri un veģetatīvais pumpurs ir tikai galā, kas ļaus zaram augt. No tā visa ir jāsaprot, ka, jo garāks dzinums izaugs, jo vairāk ziedpumpuru būs tā sānos, kā rezultātā lielāka būs arī raža nākamajā gadā. Raža kailzaru ķiršiem veidojas tikai uz pērna gada dzinuma daļas. Tas nozīmē to, ka šādiem ķiršiem ir jānodrošina pieaugums ik gadu. Vislabāk augs tie zari, kas vairāk virzās ar galotni, uz augšu, uz sauli. Tai pat laikā ir jāievēro un jāatceras visi iepriekšējos mēnešos norādītie vainagu veidošanas principi augļu kokiem. Vairāk par saldo un skābo ķiršu veidošanu skatiet un atrodiet par noderīgu video materiālu, kā arī praktiski mēģinām izprast procesu lauku dienās dažādajās Latvijas vietās, skatīt šeit.

Lai arī citi augļi sniegtu baudījumu un arī veldzi, tie jāparetina, ja to aizmetušies par daudz un kaitēkļi jau nav pasteigušies to izdarīt jūsu vietā. Ābolus, bumbierus atstājam pa vienam diviem. Plūmju krelles izretinām vienu no otra, augli atstājot tā, lai tās netraucē viena otrai, kad plūmes būs izaugušas lielas (cerams kādas 5 centimetrus lielas).

Kāds jau noteikti jau būs paspējis pamanīt oranžo revolūciju bumbieru lapās. Ja bumbiere ir liela un tādu lapu daudz, neko tur tagad darīt vairs nevar – par vēlu, jo ierobežot to varēja vien ap ziedēšanas laiku, kad vēl nekas nebija redzams. Bumbieru ziedēšanas laikā infekcijas avotu varēja pamanīt uz kadiķiem. Augusta otrajā pusē, septembrī veidosies "radziņi" bumbieru lapu oranžo plankumu apakšpusē, lai sporas varētu doties pa vējam un inficēt Kazaku, Virdžīnijas vai Ķīnas kadiķi (klājeniskie). Ja vēlaties saprast, ko vairāk par šo bumbieru – kadiķu rūsu, skatiet sadaļu augu aizsardzība tehnoloģiju pārneses centra mājas lapā.

Jūlijs ir ogu laiks, kad vācam upeņu, jāņogu, ērkšķogu un aveņu ražu, gatavojam dažnedažādus krājumus ziemai. Ja tās ir avenes, tad gatavās ogas nolasīt derētu reizi divās trijās dienās, tad, kad tās ir sausas. Pārgatavojušās ogas, ja vēl tās arī slapjas, salijušas, var pārņemt pelēkā puve. Lai pasargātu jāņogas, ja nu gadījumā krūmu tā pamaz un nevar draudzīgi sadalīt esošo ražu ar putniem, tad arī tās būtu sedzamas ar tīkliem. Vienas no pirmajām gatavākas būs šķirnes 'Vīksnes tumši sarkanās' ogas. Tikai jāatceras, ka, jo agrāk ogas novāks, no tām gatavots ievārījums labāk saželēs, savukārt no gatavākām vieglāk dabūt laukā būs sulu. Ja vāram ievārījumos ērkšķogas, negaidām līdz tās pilnīgi gatavas, vācam tās tehniskajā gatavībā, tad to sēkliņas būs mazāks traucēklis kā gatavām ogām. Zapte arī labāk saželēs. Savukārt gatavas ērkšķogas būs ar saldāku ogas sulīgo daļu, un sajūtama būs izteikta miziņa. Tās biezums gan būs dažāds atšķirīgām šķirnēm.

Jūlijs ir laiks, kad jau sākas arī aktīvs ražas vākšanas laiks. Ja veikta agro dārzeņu sēja, tad jau jūlijā ir vācami agrie sakņaugi: burkāni, bietes.

Jūlija beigās sāk nobriest ziemas ķiploki un sīpoli. Ķiploku īstais ražas laiks ir brīdī, kad augam sāk dzeltēt lapas, iežūst stublāja apakšējā daļa, atveras lodveida ziedkopas seglapa, kļūst redzami "gaisasīpoliņi". Ja novāks pa vēlu, tas pasliktinās ražas kvalitāti, un ķiploki tik labi vairs neglabāsies. Līdzīgi ir arī ar sīpoliem - kad vismaz 1/3 lakstu ir nodzeltējusi, augus izrauj un atstāj dobē, ja sauss un saulains laiks, bet mitrā laikā vāktos novieto nojumē. Augiem ļauj apžūt un nobriest. Kad augi apžuvuši, tiem nogriež saknes un stublāju, atstājot kādus 2 cm no stublāja.

Jūlijā ievāc zirņu ražu. Iespējams, var nākties saskarties ar tumšo zirņu tinēju, kura kāpuri satīklojuši pāksts iekšpusi, piepildījuši to ar ekskrementiem, un zirņos izgrauzuši robus. Tauriņi izlido jūnija beigās/jūlijā. Zirņu ziedēšanas laikā tie sadēj olas uz augu lapām. Pēc pāris nedēļām izšķīlušies kāpuri iegraužas pākstī. Kaitēkļus var ierobežot, ja zirņu ziedēšanas laikā izlaiž trihogrammas (spožlapsenes). Jūlijā var droši vēl atkārtoti veikt zirņu sēju, jo rudens ražai audzētos krietni mazāk, apdraudēs tumšais zirņu tinējs. Šajā laikā vāc arī nenobriedušu cūku pupu pākstis. Pēc ražas novākšanas gan zirņu, gan cūku pupu augus atstāj uz lauka, lai tie paliek sausi – ļaujot izdalīties slāpeklim, ko augi uzkrājuši. Tāpat arī var ievākt sēklas nākamajam gadam.

Jūlijā ir skaisti ziedošas garšaugu dobes. Īstais laiks, kad ievākt tos, jo vairumam augu visaugstākais ēterisko eļļu saturs ir pašā ziedēšanas sākumā. Novāktos augus sasien buntēs un izkarina labi vēdināmā vietā, kur netiek klāt mitrums un tieši saules stari (nojume, šķūnis, veranda).

Siltumnīcās vāc tomātus, gurķus. Jāseko līdzi augu un augļu veselības stāvoklim. Nepieciešama vēdināšana, lai izvairītos no tomātu puvju izplatības. Pēc nepieciešamības veic augu veidošanu, galotņošanu.

Joprojām veic dažādus nepieciešamos kopšanas darbus: ravē, rušina, laista, ierobežo kaitēkļus un slimības.

Jāatceras, ka laistot dārzu uz vienu kvadrātmetru nepieciešami vismaz 10 litru ūdens katrā laistīšanas reizē.

Jūlijā var nākties saskarties ar dažādu kaitēkļu izplatību. Kāpostus lidojošiem kaitēkļiem (cekulkodes, balteņa) var pasargāt uz lokiem nostiprinot insektu tīklus ar acu izmēru ap 0,5 centimetri. Lai pasargātu sīpolu lauku no sīpolu mušas otrās paaudzes izlidojuma, nelielās platībās šo kaitēkli var ierobežot, ja stādījumā izvieto dzeltenos līmes vairogus.

Ja dārzā atbrīvojusies vieta, var iesēt rudens ražai paredzētās redīsu šķirnes, salātus, rukolu, dilles un zirņus ar īsu veģetācijas periodu. Kā arī var pagūt iesēt mēneša sākumā kāļus un ziemas rutkus. Rutkus un kāļus sēj mitrā augsnē 2,5–3,5 centimetru dziļumā, starp rindām atstājot apmēram 20 centimetru atstarpes. Tāpat šajā laikā var iestādīt vēlajai ražai piemērotas ziedkāpostu šķirnes, kolrābjus un brokoļus. Ja vēlas iegūt pakāpenisku ziedkāpostu ražu, tad jāizvēlas šķirne, nevis hibrīds (F1 norāde pie šķirnes nosaukuma). Vēl var pagūt sasēt skābenes. Lai tās labi pārziemotu un nākamajā gadā sagaidītu labu ražu.

Ja tomēr, vairs nav plāns kaut ko sēt, stādīt rudens ražai – neatstāj zemi tukšu, bet iesēj zaļmēslojumu. Labi noderēs: auzas, griķi, baltās sinepes, eļļas rutks. Šos sējumus var atstāt uz lauka līdz nākamajam pavasarim un tad iestrādāt zemē – uzlabos augsnes stāvokli un nākamajā gadā augi par to būs pateicīgi.