Palīgā, balkonu apsēduši kaitēkļi!

Izplatītākais kaitēklis balkona puķēm ir laputis , kas ne vienmēr izplatās masveidā, tomēr būtiski ir tas, ka laputis var inficēt augu ar dažādām vīrusslimībām. Ne tikai laputis ir slimību vektori, bet arī mīkstblaktis, cikādes, tripši, kas arī sastopami uz balkona puķēm. Iestiklotos balkonos biežāk novērot var arī tīklērces un baltblusiņas.

Laputīm gadā attīstās 8–12 paaudzes. Izšķīlušies kāpuri sūc sulu no plaukstošiem pumpuriem, vēlāk no lapām un jaunajiem dzinumiem. Katra mātīte dzemdē 30–50 kāpuru. Pēc 2–3 paaudzēm laputu kolonijās veidojas spārnotās mātītes, kas pārlido uz citiem augiem un tur turpina vairoties.

Baltblusiņas un to kāpuri tāpat kā laputis sūc sulu lapu apakšpusē. Sūciena rezultātā rodas dzelteni plankumiņi, kas vēlāk saplūst kopā un lapa nodzeltē un sakalst.

Tripši ir ļoti sīki, garenas formas, tos grūti pamanīt. Arī šie kaitnieki sūc augu šūnsulu. Laukā gada laikā var attīstīties 2–3 tripšu paaudzes, siltumnīcās var attīstīties 7–8 tripšu paaudzes.

Parastās tīklērces (Tetranychus urticae) gadā laukā attīstās 4–5, siltumnīcā 6–10 paaudzes. Kaitīgā stadija – kāpuri un pieaugušas ērces. Visa attīstība no olas līdz pieaugušai ērcei ilgst 10–14 dienas, dažreiz līdz 28 dienām.

Iegādājoties jaunus augus, būtu labi, ja uz kādu laiku tos varētu novietot atsevišķi no pārējiem –karantīnā. Pirms augu iegādes jāapskata, vai tie jau nav invadēti ar dažādiem kaitēkļiem un inficēti ar slimībām. Šāda piesardzība var pasargāt no kaitēkļu un slimību izplatības un ilgstošas cīņas ar tiem. Lai kaitīgie organismi nepārņemtu visus augus uz balkona, regulāri jāapskata lapu apakšpuses un arī grūtāk redzamas vietas (lapu žāklēs, pumpuros). Pirmais darbs pēc kaitēkļu pamanīšanas – jānoskaidro, kas tie ir par kaitēkļiem un tad jālemj par ierobežošanas pasākumiem.

Kaitēkļu ierobežošanai, arī monitoringam, labi noder dzeltenie līmes vairogi, kurus novieto blakus puķēm. Pie tiem pielīp vairāku sugu kaitēkļi, tos var kārtīgi apskatīt un identificēt. Tos var iegādāties ne tikai dārzkopības veikalos, bet arī būvniecības preču veikalos, kuru piedāvājumā arī ir dažādas preces dārzam.

Ja uz puķēm tiek konstatēts liels daudzums laputu vai tīklērču, var pagatavot nātru uzlējumu, kas būs vienlaikus efektīvs un videi draudzīgs. Vairāk par tā pagatavošanu un lietošanu var izlasīt šeit. Ja tomēr neatrodas laika pašam pagatavot šādu uzlējumu, var izmēģināt citas metodes, kas varbūt būs dārgākas, taču efektīvākas – dzīvos organismus saturošos augu aizsardzības līdzekļus. Ar laputīm labi tiks galā ziedmušas, plēsīgie pangodiņi, bet pret tīklērcēm var izvēlēties plēsējērces. Ja pamanīta baltblusiņu invāzija, labi noderēs plēsīgās mīkstblaktis, bet ar tripšiem labi tiks galā entomopatogēnās nematodes. Izmantojot dzīvos organismus, tieši tāpat jāveic monitorings, lai zinātu, vai derīgo kukaiņu daudzumu nav nepieciešams papildināt. Vēl viena metode ir nīma koka eļļa, kurā aktīvā viela azadiraktīns-A darbojas kā kukaiņu zarnu inde. Šo gan nebūtu vēlams kombinēt ar dzīvos organismus saturošiem augu aizsardzības līdzekļiem.

Un protams, pats galvenais ir nodrošināt augiem labus augšanas apstākļus, mēslojumu, mitrumu, gaismu, tad arī augi paši labāk spēj tikt galā ar kaitīgajiem organismiem.