Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD) regulāri savā mājaslapā publicē aktuālāko informāciju par likstām laukos un dārzos, un arī jūlija izskaņa nav izņēmums.
Kā atgādina VAAD, jūlija sākumā sausumu un karstumu nomainīja spēcīgas lietavas, kas daudzviet izraisīja graudaugu sagāšanos veldrē, kā arī vairāki sējumi palika zem ūdens. Pēc tam lietaino periodu nomainīja sauss, samērā silts un saulains laiks. Šie mainīgie laikapstākļi ir ietekmējuši arī augus.
VAAD speciālisti atzīmē, ka kopš jūlija sākuma auzu lapu brūnplankumainība uz vasaras auzām sasniegusi 19 procentu izplatību, bet miežos pundurrūsa novērota ar 30 procentu izplatību. Tāpat laukus nesmādē arī kaitēkļi, jo uz vasaras rapšiem aizvien sastopami krustziežu spīduļi ar 20 procentu izplatību.
Speciālisti apsekojuši arī ābeļu un bumbieru stādījumus, secinot, ka stādījumos plaši izplatītas ābeļu laputis, kas jau radījušas ievērojamus bojājumus jaunajiem dzinumiem. Viņi ābeļdārzos izlikuši arī feromonu lamatas, kuros vienā slazdā vidēji sakrituši vismaz 7 ābolu tinēju tauriņi. Tāpat eksperti secinājuši, ka ābeļdārzos ar 4 procentu izplatību sastopami tinēju kāpuri. Kā secina VAAD, šogad uz āboliem plaši izplatīts ābeļu kraupis, kas sastopams ar 13 procentu vidējo izplatību. Lai gan dažos dārzos veikta savlaicīga kraupja ierobežošana, tāpat tajos konstatēts, ka āboli ir kraupja inficēti.
Jūlija izskaņā miežu sējumos miežu pundurrūsa sastopama ar vidēji 30 procentu izplatību, tiesa, kā atzīmē VAAD, šī slimība parasti nenodara lielus postījumus. Kā cīnīties ar miežu pundurrūsu? VAAD iesaka ievērot augu maiņu, jo slimības ierosinātājs pārziemo pabiru asnos, augu atliekās, kā arī uz savvaļas graudzāļu nezālēm.
Kurzemes reģionā ziemas tritikāli ar 24 procentu vidējo izplatību inficējusi dzeltenā rūsa. VAAD arī uzsver, ka ziemas kviešu un citu graudaugu sējumos šis ir brīdis, kad aktīvi parādās slimības, kas ietekmē tieši vārpas, piemēram, viena no tām ir vārpu plēkšņu plankumainība. Tā, kā skaidro VAAD, ir viena no izplatītākajām un bīstamākajām slimībām, sevišķi kviešiem, jo slimības ietekmē samazinās lapu un vārpu fotosintezējošā virsma. Savukārt ar 23 procentu vidējo izplatību auzu sējumos sastopama auzu lapu brūnplankumainība.
Kartupeļu lapu sausplankumainība pagaidām sastopama ar 5 procentu vidējo izplatību, tomēr aizvadītā ziema bija labvēlīga slimības ierosinātāja pārziemošanai, ja apstākļi būs tai labvēlīgi (+19 līdz +23 grādi pēc Celsija) slimība var progresēt. Kurzemes reģionā VAAD speciālisti atraduši pirmās kartupeļu lakstu puves pazīmes, kas nozīmē, ka tās attīstībai iestājušies labvēlīgi laika apstākļi un kartupeļu audzētājiem biežāk jāapseko savi stādījumi. Savukārt sīpolos ar vidēji 8 procentu izplatību speciālisti novērojuši sīpolu lakstu puskodes kāpurus.
Sīpolu lakstu puskodes kāpuri:
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
