Siltumnīca bez gurķiem un tomātu rindām: kā trīs mēnešos tapa stiklota atpūtas telpa  (3)

Mājas un dārza plānojums izveidots tā, ka vakara pasēdēšana zaļajā oāzē sagādājusi galvassāpes, portālam "Tava Māja" stāsta Ieva. "Mēs dzīvojam diezgan vējainā vietā un arī dārzs vēl ir salīdzinoši klajs. Vakara saule mums ir nevis dārza pusē, bet mājas priekšpusē. Parasti jau ciemiņi nāk uz pēcpusdienu, vakaru, tāpēc ļoti prasījās izveidot vietiņu, kur paslēpties no vējiem, lai nebūtu katru reizi jāskraida ap māju ar ēdamgaldu un jāslēpjas."

Kā min Ieva, lielākoties Latvijā cilvēki svinību vietām savos pagalmos izvēlas lapenes, turpretī siltumnīcas variantu katrā mājā neredzēs. "Mēs, latvieši, esam salīdzinoši diezgan praktiski cilvēki. Es pieļauju, ka šis ir mazāk praktisks variants, jo tāpat būs jāmazgā logi… Taču iegūtās emocijas visu atsver. Ļoti patīk plašuma sajūta, ko dod stikli. Lai gan platība ir tikai 14 kvadrātmetru, stikla sienas un jumts pilnībā maina sajūtu par tās izmēriem. Rodas sajūta, ka neatrodies telpā. Siltumnīca arī novietota gandrīz dārza vidū, tādējādi dodot iespēju katru tā stūrīti izbaudīt vēl vairāk."

Ieva gan atklāj, ka sākotnēji plānojusi siltumnīcā izveidot tikai nelielu atpūtas stūrīti, kur iedzert rīta kafiju un priecāties par augošajiem gurķiem, tomātiem un papriku, kas aizņēmuši pārējo rūmi, tomēr mazais stūrītis šobrīd aizgājis plašumā. "Šobrīd, ieejot siltumnīcā ar rīta kafiju, sajūtams garšaugu aromāts – bazilika, piparmētru. Ir arī mazie tomātiņi un dienvidu puses augi – mandarīns, olīvkociņš, citrons. Gribu arī pamēģināt audzēt pundurpersiku, tāpēc klasiskie gurķi un tomāti augs ārā. Ļoti romantiski un skaisti izskatītos, ja visa iekšpuse aizaugtu ar vīnogām, bet neesmu pārliecināta, vai tas strādās reālajā dzīvē." Savukārt pavasarī saimniece siltumnīcu plāno izmantot kā vietu, kur darboties ar dēstiem.

Tāpat Ieva uzsver, ka siltumnīcā ar krāsniņas palīdzību ir regulējama gaisa temperatūra, tāpēc svinībām un jaukām pasēdēšanās netraucē ne lietus, ne vējš. Tas bijis viens no galvenajiem nosacījumiem jaunās vietas izveidē – ja reiz tiek ieguldīts darbs, laiks un finansiālie līdzekļi, siltumnīciņu jācenšas padarīt pēc iespējas izmantojamāku visu cauru gadu. "Protams, redzēs, kā būs ar temperatūras noturēšanu ziemā un cik tā būs funkcionāla, taču es sapņoju kā šeit decembrī varētu skaisti izskatīties Ziemassvētku eglīte ar lampiņām, ģimenei uzklāts galds un iekurināts kamīns."

Ieva gan norāda, ka vasaras pēcpusdienā ieturēt maltīti jaunajā atpūtas vietā karstuma dēļ ir visnotaļ neiespējami, taču tas nesagādā lielas bēdas, jo dienas laikā ir citas vietas, kur pusdienot un pavadīt laiku.

Ideja par šāda tipa siltumnīcas nepieciešamību ģimenes dārzā Ievai radās aizvadītā gada vasarā, savukārt ziema pavadīta aktīvi meklējot ražotājus, kas darbojas ar stiklu un šāda tipa siltumnīcām. Ar vietējo ražotāju atrašanu Latvijā īsti neesot padevies, tāpēc meklēti citi varianti. "Pasūtījām siltumnīcu maijā no ražotāja Lietuvā. Skaidrības labad jāsaka, ka mēs daudz darījām paši, piemēram, pat likām konstrukciju kopā. Tāpat arī vīrs ar dēlu betonēja, mūrēja, līdz ar to process nebija tik ātrs, kā gribētos un kā būtu, ja paņemtu strādniekus, kas strādā no rīta līdz vakaram." Darbs ritējis pa darba dienu vakariem un brīvdienām, tāpēc, kā stāsta Ieva, divus mēnešus ģimene atpūtas braucienos prom no mājas nebija devusies. "Pilnīgi sirdsapziņa neļāva. Gribējās izmantot laiku, lai ātrāk tiktu siltumnīcā un varētu tajā paspēt pabaudīt vasaru."

Standarta projekts ticis nedaudz pārveidots, lai krāsniņai atrastu īsto vietu, atceras Ieva. "Salikšana prasīja aptuveni divas dienas. Grūtākā un lēnākā bija grīdas likšana un mūrēšana. Daudz prasījām padomus draugiem, skatījāmies "YouTube" video. Taču tā ir siltumnīca – tai arī piestāv nebūt perfektai, ar perfektiem leņķīšiem un stūrīšiem. Viesistabā es varbūt tādas sienas negribētu, bet šeit tas labi iederas. Es noteikti ieteiktu pēc iespējas vairāk darīt pašiem, jo process bija gana baudāms, bet rezultāts, ko esi paveicis pats, – vēl baudāmāks."

Taujāta par izmaksām, Ieva norāda, ka pēc viņu lūguma standarta projekts mainīts, tādējādi kļūstot par individuālu. Ražotāja izmaksas veidojušas summu zem trim tūkstošiem eiro, taču kopējās izmaksas papildinājusi arī citu darba materiālu iegāde. Saimniece uzsver, ka tieši izmaksu dēļ arī ģimene atteikusies no algotiem strādniekiem. "Uzskatījām – taisīsim paši un lēnām, kaut kad līdz rezultātam tiksim, taču izmaksas nebūs tik lielas."

Ņemot vērā, ka Ieva ir liela "boho" stila piekritēja, arī siltumnīcas iekārtojumā to mēģināts ieturēt. "Galvenais uzstādījums bija atrast izvelkamu galdu, taču man paveicās vēl vairāk, jo galds ir vairākkārt izvelkams. Otrs stūrītis ir darba virsma. Būs kur pavasarī pašmucēties ar zemīti." Tāpat Ieva norāda, ka dažas mēbeles esot pārkrāsojusi, lai tās atbilstu savai iecerētajai vīzijai, taču piebilst, ka nevēlas aiziet galējībās, lai priekšmeti un mēbeles aizsegtu galveno apkārtnes skatu.