Gurķus var audzēt ne tikai vagās, siltumnīcā vai uz balkona, bet arī neierastāk, piemēram, saknēm gaisā vai glītās gurķu piramīdās. Ar žurnālu "Tavs Dārzs" pieredzes stāstā par gurķu audzēšanu piramīdās labprāt dalās Karīna Štorha, kura atklāj, ka galvenā doma, kāpēc viņa izvēlējusies audzēt gurķus piramīdās, bija ekonomēt dārza apjomu, ko parasti izvēlas gurķu audzēšanai. "Atļaujot tiem vīties pa zemi, tiek zaudēts liels laukums. Šādā veidā uz krietni mazāka zemesgabala var stādīt lielu daudzumu gurķu."
Rakstā tālāk lasi Karīnas stāstu par gurķu audzēšanu piramīdās, kā arī uzzini, kas garšīgs viņas mājās top no lielās gurķu ražas:
"Piramīdu izveidē tika izmantotas lietas, kas mums atradās mājās. Mācījos jau no idejas autoru kļūdām, kas bija izmantojuši plastmasas caurules kā centrālo stiprinājumu. Caurule no gurķu svara esot salocījusies, un piramīda vairs nebija skatāma. To aizvietoju ar metāla cauruli, kuras mūžam tuvāko 10 gadu laikā nav beigu termiņa.
Tālāk jau tika sagatavoti paši stādi. Tos audzēju podiņos siltumnīcā un vēlāk izstādīju dārzā, lai raža ienākas ātrāk. Stādīšanas attālums no caurules ir aptuveni 50 centimetri. Uz vienu piramīdu izkārtoju 14 gurķu stādus ar attālumu starp tiem 30 līdz 40 centimetri.
Kad stādi paaugušies, plānoju to atsiešanu. Tam tika izmantoti koka mietiņi, kam iezāģēta virves stiprinājuma vieta, lai vēlāk nenomuktu no mietiņa. Mietiņa garums: aptuveni 40 centimetri. To iedzen zemē, atstājot virs zemes 10 līdz 15 centimetrus, un piesien auklu. Es izmantoju 4 milimetru vītu kokvilnas auklu, jo tā ir ļoti izturīga. Caurules galā pieliek formas metāla āķi, caur kuru nostiepj auklu uz nākamo gurķa stādu, un nobeidzot auklu pietin pie otrā stāda mietiņa. Tā turpina pa diviem stādiem, līdz visi ir atsieti.
Laistīšana šogad īpaši nebija nepieciešama, jo lietainā vasara augsni uzturēja mitru. Sākuma periodā, izstādot gurķus dārzā, laistīju katru dienu un reizi nedēļā mēsloju ar "Vito". Viss atkarīgs no laikapstākļiem. Ja zeme ir mitra, laistīšana nav nepieciešama. Tad ik pa laikam tikai mēsloju, lai raža būtu bagātīga. Pašas no sevis jau piramīdas neveidojas. Lai gurķi skaisti vītos uz augšu, tiem ir jāpalīdz. Apsekojot dārzu, arī sekoju līdzi, vai kāda no atvasēm nestiepjas pie kaimiņu gurķa. To pietinu pie mātes auga, un tā ar visām atvasēm. Vienreiz pietīts, tas turpina vīties, kur paredzēts. Tāpat ar galotni, tā regulāri aug, un jāseko līdzi, lai nevijas, kur nevajag. Protams, ja vīšanos atstās gurķu ziņā, rezultātā būs džungļi, kur jāiesvīst, meklējot gurķus. Manā situācijā ražas novākšana grūtības nesagādāja, jo viss ir pārredzams un ar roku var iestiepties līdz pat stabam iekšpusē, ja kāda stīga tomēr vijas pa iekšu.
Starp piramīdu stabiem ievēroju 2,5 metru attālumu, lai gala rezultātā paliek brīvs 1 metrs, kur staigāt. Jo mazāks attālums starp piramīdām, jo mazāk jāravē.
Nākamgad noteikti darītu tāpat, tikai par vienu piramīdu mazāk, jo gurķu šogad ir ļoti daudz.
Paštaisītie gardumi no gurķiem
No tik daudziem stādiem vienai ģimenei gurķu ir daudz par daudz. Es gurķus cenšos nolasīt agri, lai tie nepāraug, un marinēju vēl mazus – lielumā no 4 līdz 9 centimetriem. Lielākus taisām ziemas salātos, cienājam arī mājas trusi. Gurķus ļaujam nolasīt arī tuviniekiem, kam nav sava dārza, lai viņi papildinātu savus ziemas krājumus.
Receptes jau katrai saimniecei ir savas. Tāpat man. Rūpīgi piemeklētas un papildinātas pēc pašu garšas kārpiņām. Mums patīk saldskābi un asi ziemas krājumi. Gurķus marinēju kopā ar upeņu un ķiršu lapām, dillēm un to ziediem. Pievienoju lauru lapu, melnos un smaržīgos piparus un daudz ķiploku, uz litra burku vismaz 4 daiviņas. Marinādei uz litru ūdens ņem 2 ēdamkarotes sāls, 6 ēdamkarotes cukura un 7 ēdamkarotes 9% galda etiķa. Vēl taisu gurķu salātus ar sinepēm, un otrs variants salātiem ir ar tomātu mērci."
Karīnas paštaisītie ziemas krājumi:
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
