Augļu un ogu dārzs septembrī: aktuālie darbi  (3)

Vairums ābeļu un bumbieru šķirņu augļu šomēnes pārceļos no kokiem uz kastēm un pagrabiem. Liela daļa pārtaps sulā, kas izspiesta un pildīta kādā no pēdējos gados radītajām spiestuvēm. Lai augļus liktu glabāties, tiem jābūt veseliem, bez jebkāda veida bojājumiem un plūktiem no koka. Plūcot augļus no koka, tos nav vēlams saspiest un noraut (uz dažu šķirņu mazāk cietiem augļiem saglabāsies pirkstu nospiedumi un augļi bojāsies saspieduma vietā), bet gan paņemt augli saujā, viegli piepacelt un, ar pirkstu pieturot pie kātiņa, viegli pagriežot, noņemt no zara. Ja augļi ir kaitēkļu, kraupja vai mehāniski bojāti, tostarp notrūcis kātiņš, agri vai vēlu tos pārņems puve. Arī kritušos, lai arī varbūt vizuāli veselos augļus labāk apēst uzreiz, spiest sulā, to termiski apstrādājot. Lai izvairītos no mikrobioloģiskā piesārņojuma, dažādu nevēlamu vielu, savienojumu klātbūtnes produktos no pārstrādātiem augļiem, tam nevajadzētu izmantot ābolu tinēju, pīlādžu tīklkodes, citu kaitēkļu bojātos (izgrauztos un iegrauztos) vai daļēji puves pārņemtos augļus.

Vairums ābeļu rudens šķirņu augļu plūcami no koka, kad tie sasnieguši vai tūlīt, tūlīt sasniegs lietošanas gatavību. Savukārt šķirnēm, kas būs ilgāk glabājamas, jāvērtē dažādas pazīmes, pirms noraut no koka. Jāsāk jau ar to, ka šogad augļu gatavība atstāt koka zaru būs šķirnei raksturīgajā laikā. Tad ciete, kas uzkrāta, sāk pārvērsties cukuros, augļi ieguvuši tiem raksturīgo krāsojumu (ja vien auglis atrodas saules izgaismotā vainaga daļā), arī sēklas sākušas krāsoties, šķirņu, kurām tas raksturīgs, augļi sāk viegli birt pat bezvēja laikā. Noteikt, kad vākt ražu, iespējams, izmantojot dažādus ābolu gatavības noteikšanas paņēmienus, un, kad tos ēst, – "Ābolu realizācijas kalendāro grafiku". Ja šķirnes vākšanas laiku nokavēs, augļi ātri pārgatavosies, bet, ja pasteigsies un to izdarīs par agru, nebūs raksturīgā krāsojuma un garšas.

Nedaudz citādi ir ar bumbieriem, jo vairuma šķirņu gadījumā augļi vācami, kad tie sasnieguši, tā teikt, savu tehnisko gatavību – zudusi zaļumu (zāles) garša, var nedaudz (augli paņemot plaukstā) ar īkšķi viegli iespiest pie kātiņa. Ja nokavē pareizo vākšanas laiku, bumbieri bieži vien paliek miltaini, sausi. Ja novākti no koka īstajā laikā, tos vēlāk gatavinot, tie kļūst sulīgi. Vairums Latvijā audzēto šķirņu piemājas dārzos ir rudens šķirnes ar īsu uzglabāšanas termiņu, skatīt "Bumbieru šķirņu kalendāro grafiku".

Tas nozīmē, ka, tuvojoties termiņa beigām, pārgatavojoties augļi kļūs miltaināki, mīkstāki. Daudziem pazīstamās šķirnes 'Suvenīrs' augļi, ja novākti savlaicīgi, attiecīgā temperatūrā var būt saglabājami līdz pat mēnesim, bet, ja būs silts arī vietā, kur tos glabās, – pārgatavosies ātrāk. Tādai šķirnei kā 'Mramornaja' augļi sākumā būs kraukšķīgi un saldi, vēlāk paliekot arī kūstoši. Daudzi zina pasaulē plaši audzēto 'Konferenci' (pie mums audzējama labās dārza vietās, potēta vainagā) – bumbieri bieži redzami veikalu plauktos. Tie atbilstošos apstākļos uzglabāsies ilgāk un vēlamajā lietošanas brīdī gatavināmi siltā telpā.

Vēl rudenī vajadzētu paspēt pieēsties rudens avenes, kas, manuprāt, vislabāk izdarāms, katru dienu apsekojot tās dārzā un plūcot gatavās ogas no krūma. Šīs avenes turpinās ziedēt, veidot ogas un tās gatavināt līdz pat salnām. Tā kā mitruma dažviet tām ir pieticis, dzinumi paauguši tādi garāki un sākuši izgāzties. Līdzēt varētu pagaidu balstu sistēma no mietiņiem un šņorēm, neļaujot ogām saskarties ar zemi. Mitrā un lietainā laikā avenes ātri pārņem pelēkā puve. To mazināt var, ja pasargā ogas no samirkšanas, – tām jābūt sausām. Šim nolūkam var veidot tādu kā segumu virs avenēm – tuneļu loku un plēvi vai vismaz jumtiņu tieši virs rindas.

Ja vasarā esat noskatījuši ogu krūmu savā vai kaimiņa dārzā un vēlaties to pavairot, īstais laiks ņemt un gatavot spraudeņus. Upenēm tam izmanto jaunos dzinumus, kas aug no krūma pamatnes (kakleņa dzinumi), un griež gabalos ar trim četriem pumpuriem. Jāņogām skatās pēc apmēram sprīdi gariem sāndzinumiem, kur griež tos tā, lai pie pamatnes būtu daļa iepriekšējā gada auguma, saglabājot gala pumpuru. Līdzīgi rīkojas arī ērkšķogām, atrastos dzinumus noplēšot ar nelielu pēdiņu, nevis nogriežot. Kad spraudeņi iegūti un sagatavoti, tos sprauž dobēs augsnē, kas ziemā mazāk tiek salā izcilāta (smilšainākā), vai pierok. Spraudeņus sprauž tā, ka virs zemes paliek tikai gala pumpurs. Pavasarī tos iepriekš sagatavotās dobēs sprauž pēc iespējas agri, jo, kā zināms, ogulāji plaukst ļoti agri.

Septembris, tā otrā puse, ir laiks, kad vairums kokaudzētavu rok šajā gadā audzētos stādus. Rudens ir laiks, kad pieejams visplašākais piedāvāto augļu koku, ogulāju u. c. augļaugu šķirņu sortiments, kad arī tiek atjaunots stādu piedāvājums. Kailsakņu stādu tirdzniecība drīz vien tiks uzsākta, to turpinot arī oktobrī. Arī rudens pusē: jo agrāk tiks iestādīts stāds, jo vairāk tam būs laika iesakņoties. To, kā un cik dziļi stādīt, skatiet pavasara pusē rakstītajā. Rudens pusē stādāmas ziemcietīgākas augļaugu kultūras, piemēram, ābeles un ogulāji. Citus labāk pierakt, uzglabāt apstākļos, kur var vieglāk piesegt ziemā, un stādīt pavasarī. Rudenī stādītos vēlams mulčēt, tādējādi pasargājot saknes iespējamā kailsalā. Mulču no skaidām, šķeldas, cita materiāla var uzbērt kā konusiņu ap augļu koku, pat īpaši neizlīdzinot, – tas pasargās arī potēto šķirnes koku. Pavasarī gan mulča izlīdzināma plašāk, lai potējuma vieta būtu virs mulčas/augsnes. Vēlams, lai mulča segtu apdobi vismaz metra diametrā.