rudens_avenes2
Foto: Dārzkopības institūta vadošais pētnieks Edgars Rubauskis
Ābolu un bumbieru ražas laiks – tā varētu šo mēnesi nosaukt citiem vārdiem, lai gan mēneša pirmajā pusē arī plūmes un ēdamie pīlādži vēl meklēs savu ceļu pie ēdāja. Iegūstamas arī dažnedažādas ogas – aronijas, rudens avenes, dzērvenes, smiltsērkšķi, vīnogas u. c.

Vairums ābeļu un bumbieru šķirņu augļu šomēnes pārceļos no kokiem uz kastēm un pagrabiem. Liela daļa pārtaps sulā, kas izspiesta un pildīta kādā no pēdējos gados radītajām spiestuvēm. Lai augļus liktu glabāties, tiem jābūt veseliem, bez jebkāda veida bojājumiem un plūktiem no koka. Plūcot augļus no koka, tos nav vēlams saspiest un noraut (uz dažu šķirņu mazāk cietiem augļiem saglabāsies pirkstu nospiedumi un augļi bojāsies saspieduma vietā), bet gan paņemt augli saujā, viegli piepacelt un, ar pirkstu pieturot pie kātiņa, viegli pagriežot, noņemt no zara. Ja augļi ir kaitēkļu, kraupja vai mehāniski bojāti, tostarp notrūcis kātiņš, agri vai vēlu tos pārņems puve. Arī kritušos, lai arī varbūt vizuāli veselos augļus labāk apēst uzreiz, spiest sulā, to termiski apstrādājot. Lai izvairītos no mikrobioloģiskā piesārņojuma, dažādu nevēlamu vielu, savienojumu klātbūtnes produktos no pārstrādātiem augļiem, tam nevajadzētu izmantot ābolu tinēju, pīlādžu tīklkodes, citu kaitēkļu bojātos (izgrauztos un iegrauztos) vai daļēji puves pārņemtos augļus.

Foto: Dārzkopības institūta vadošais pētnieks Edgars Rubauskis

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!