Darāmos darbus "Tavs Dārzs" lasītājiem ieskicē Latvijas Universitātes (LU) Botāniskā dārza dekoratīvo lakstaugu nodaļas vadītāja Inese Nāburga.
Oktobrī puķu dobes no skata paliek tukšākas, jo pakāpeniski tiek nogriezti atmirušie laksti, izņemti viengadīgie augi. Parādās iespēja pievērsties augsnes pārrakšanai un pamatmēslošanai ar lēnas iedarbības vielām: pelniem, dolomītmiltiem, pussadalītiem kūtsmēsliem. Protams, pirms iedurt lāpstu zemē, ir jāieskatās stādījumu plānā, lai neizraktu un neiztraucētu sīpolus un sakneņus, kas jau devušies pie miera līdz pavasarim. Tomēr oktobrī jau jāuzmanās ar augsnes dziļu apstrādi tuvu ziemciešu saknēm. Tas var samazināt to sala izturību liela aukstuma uznākšanas gadījumā.
Dažreiz gadās ķerties pie dobes pārplānošanas vēlā rudenī, tad tur augošos augus, daudz neiztraucējot sakņu kamolus, var pārvietot pierakumā, novietojot slīpi, tuvu vienu pie otra, katru rindu apberot ar zemes kārtu. Augi pierakumā var uzglabāties līdz pavasarim, kad tos savlaicīgi jāatgriež dobēs. Pierakumos neliek bārdainos īrisus, sīpolaugus – tos vajadzētu izņemt no rekonstruējamās dobes un sameklēt citu augšanas vietu jau iepriekš.
Uzmana, lai uz terasēm un balkoniem konteineros iestādītās bugenvilijas, enģeļtaures, hibiski, pelargonijas, krūmu argirantēmas, skaistnātrītes netiek apsaldētas rudens salnās, labāk jau ar pirmajām vēsajām naktīm tos pārvietot telpās, īpaši eksemplārus, kas domāti atstāšanai pārziemošanai un ataudzēšanai nākamajam gadam. Eņģeļtaurēm pēc lapu nobiršanas saīsina garumu uz pusi vai pat līdz divām trešdaļām, atstājot tikai pamatstumbrus, pārziemo tajos pašos podos, kur auguši.
Liliju stādījumiem nokaltušos stublājus uzmanīgi izvelk no zemes, pieturot zemi tā, lai sīpols paliktu neizkustināts, tad nogrābj nobirušās lapas, uzber dolomītmiltus, un pēc salnām zemes virskārtu nomulčē ar kūdru. Iegūtos no stublājiem vairsīpolus var iestādīt citā dobē vai podos. Līdz ar lapkriša sākumu ir īstais laiks tulpju sīpolu stādīšanai.
Turpina izrakt pēc lakstu nodzeltēšanas vēlās gladiolu šķirnes. Tās ienes istabās, žāvē, tad attīra no zemes un vecā bumbuļsīpola paliekām. Pēc pirmajām salnām izrok dālijas, kannas un kamolbegonijas. Gumus notīra, nogriež tievās saknes, nedaudz apžāvē, liek kastēs, apber ar kūdru vai zāģu skaidām un noliek vēsā telpā +5-+7 grādos pēc Celsija glabāšanā līdz pavasarim.
Gatavo sauso ozolu un skābaržu lapu krājumus stādījumu un lecektis siltināšanai liela aukstuma uznākšanas gadījumam.