Dārza darbu kalendārs: augļu, dārzeņu un ogu dārzs oktobrī

Raksta turpinājumā vari lasīt Dārzkopības institūta pētnieku sarūpētos rakstus par veicamajiem darbiem dārzā – sākot ar augļu kokiem līdz pat ogulājiem un dārzeņiem. Padomos dalās pētnieki Edgars Rubauskis, Līga Lepse un Solvita Zeipiņa.

Stādīt! Atrast vislabāko šķirņu piedāvājumu un stādīt, tāds ir aicinājums. Rudenī kokaudzētavās ir visplašākais piedāvājums, jo sarakti pa vasaru izaugušie stādi. Vislabāk skatīt sev tuvāko stādaudzētavu, ja vien piedāvātais klāsts apmierina, jo kailsakņu stādiem vislielākais ieaugšanās nesekmības drauds ir iežāvētas saknes, stādus transportējot.

Lielākoties tieši rudenī var atrast vislabākos kailsakņu stādus. Lapkritis ir piemērotākais laiks, lai stādītu augļu kokus: ābeles, krūmogulājus – upenes, jāņogas, ērkšķogas u. c. pietiekami ziemcietīgos un agri pavasarī plaukstošos augus. Līdz salam tie vēl paspēs iesakņoties. Pēc stādīšanas beram mulču, lai pasargātu saknes, stumbra pamatni ziemā, kā jau minēts: sākot stādīšanas aktivitātes. Savukārt gļēvākos augļaugus stādām pavasarī.

Stādot svarīgi šogad būtu augus salaistīt ne tikai tik vien, lai pieskalotu augsni tuvāk sīkākajām saknītēm, neatstājot gaisa spraugas, bet arī vairāk. Šogad padevies diezgan sauss rudens un daudzviet augsnē trūkst mitruma. Lai nesen stādītie augi neiekalstu, mitrums augsnē pieskatāms būs arī turpmāk. Jebkāda mulčas kārta ļaus saglabāt mitrumu augsnē. Kas zina, kāda būs ziema, cik daudz sniega. Par to, kā stādīt, cik dziļi: skatiet pavasara pusē rakstītajā..

Ja arī atliekat stādīšanas darbus uz pavasari, rudens ir vislabākais laiks, lai sagatavotu dārzu, stādīšanas vietu un augsni. Pavasarī tad atliks vien parakt bedri, lai brīvi izkārtotu auga saknes, un iestādīt, tiklīdz kā zeme būs atkususi. Lai gan pēdējās ziemās tā īsti nevar saprast, kad tad īsti ir pavasara stādīšanas laiks. Svarīgi iestādīt, pirms augi ir saplaukuši. Ja atliekam uz pavasari, tad, piemēram, krūmogulāji jāstāda pēc iespējas agrāk. Lai nenokavētu īsto brīdi, stādām tagad.

Sagatavojot un ielabojot augsni, stādījuma vieta atbrīvojama no daudzgadīgo nezāļu sakneņiem, iestrādājams organiskais materiāls, tostarp komposts, papildināms barības vielu krājums augsnē ar fosforu un kāliju saturošiem mēslošanas līdzekļiem. Ja nepieciešams, augsnē var iestrādāt arī kaļķojamo materiālu, kas līdz pavasarim būs kaut daļēji, bet paveicis tam atvēlēto lomu – mazināt augsnes skābumu. Tam var izmantot līdz 500–600 gramiem krīta uz 1 kvadrātmetru augsnes vienā reizē, kad rušina, rok augsni. Kā mēslošanas līdzekli rudenī noteikti nedrīkst izmantot slāpekli saturošus minerālmēslus. Slāpeklis netiks izmantots, var tikt izskalots un aizskalots no dārza, augsnes ar nokrišņiem, kūstot sniegam.

Arī jau agrāk iestādītos kokus var mulčēt ar organisko mēslojumu, vai arī to iestrādāt, ierokot apdobes joslā kopā ar augu atliekām, nobirušajām lapām. Var papildināt fosfora un kālija krājumus augsnē, rēķinot, piemēram, 60 grami superfosfāta un 20 grami kālija hlorīda uz 1 kvadrātmetru augsnes. Ja dārzs ir vecāks, par augsnes krājumu papildinošiem pasākumiem jāpiedomā visā dārza platībā, jo aktīvā sakņu zona kokiem būs jo gadu, jo tālāk no stumbra. Tomēr, pirms dot augiem minerālo vai organisko mēslojumu, jānovērtē, kāds ir augu stāvoklis – kāds pieaugums, cik liela raža, vai iepriekš jau iestrādāts mēslojums, kāda ir augsne un organisko vielu daudzums tajā. Tāpat jānovērtē, cik labi augi nodrošināti ar mitrumu, cik daudz griezts un veidots agri pavasarī, kas provocēja augšanu, cik liela bija konkurence no apauguma apdobē un sakņu zonā.

Un, protams, turpinām vākt ziemas šķirņu ābolus un bumbierus. Plūcam no koka saudzīgi un veselos – bez kāpuru, lapseņu, iršu un putnu bojājumiem, bez kraupja pleķiem, puves, mehāniskām traumām – un, noteikti saglabājot kātiņu, novietojam glabāšanai vēsumā (optimālā temperatūra ap 2 grādiem pēc Celsija) pie augsta gaisa mitruma. Tad ziemā varēs mieloties ar svaigiem augļiem, kas audzēti pašu dārzā.

Rudens ir laiks, kad veicami pasākumi, lai mazinātu dažādu kaitīgo organismu klātbūtni dārzā, – fitosanitārija. Aizvācami bojātie augļi. Savācamas un kompostējamas lapas, uz kurām ābelēm pārziemo tādas slimības kā kraupja ierosinātājs. Svarīgākais ir veicināt lapu ātrāku satrūdēšanu. Lielākās platībās tam var palīdzēt, izsmidzinot uz lapām 5% karbamīda (urīnvielas) šķīdumu. To var un vajag darīt, tieši lapām birstot no kokiem. Jau nobirušām lapām, ja tās atstās dārzā, smidzināmi būtu dažādi mikroorganismus saturoši preparāti, kas palīdzēs augu atliekām ātrāk sadalīties. Tie šobrīd pieejami aizvien plašākā klāstā. Ja augu atliekas, tostarp lapas, paliks dārzā un sadalīsies, būs labs barības vielu papildinājums augsnē.

Ja vasarā esat izlikuši dažādus kaitēkļu ķeramos slazdus, aplikuši ap stumbriem gofrētās kartona jostas, ir laiks tās noņemt un sadedzināt ar visiem kaitniekiem. Pirms tam gan varbūt pārlūkojiet tās, lai saprastu, cik daudz un dažādi kukaiņi būs izvēlējušies šo slēptuvi. Tas dos priekšstatu par to, kas dzīvo jūsu dārzā, cik daudz varētu būt bojātu augļu arī nākamgad.

Nobirstot lapām, ir laiks sakopt arī vīnogas. Vīnogulāju veidošanas stratēģijas ir dažādas. Viena no tām saka, ka griežam nost noražojušos dzinumus, no jaunajiem izvēlamies tos, kas veidos ražu nākamvasar, bet atlikušos īsinām uz diviem pumpuriem. Tie dos atkal jaunus dzinumus nākamajā sezonā, kur lēzenākais atkal būs atstājams ražai, bet otrs īsināms. Rudenī vīnogas griež un veido, jo tad to brūces nesulo, kā tas ir pavasarī. Tad, kad darbs ir padarīts, jāpadomā par mazāk ziemcietīgo šķirņu piesegšanu – ieziemošanu. Dažkārt tas paveicams, nolaižot vīnogulāju pie zemes, atsienot no balstiem. Segt tās vēlams, zemei piesalstot, lai neveicinātu vīnogulāju izsušanu, – tātad nedaudz vēlāk. Svarīgākais uzdevums: lai materiāls, kas tiks izmantots vīnogu segšanai, dažādu apstākļu ietekmē pa ziemu nesamirkst.

Lai dārzu pasargātu no zaķiem un stirnām, tas iežogojams. Ja žogs jau ir, jāpārbauda, vai tajā nav radušies caurumi, kāds paracis eju zem tā. Ja žogs nelīdz, jāapsver iespēja pasargāt stumbrus ar sietiem, egļu zariem, niedrēm. Šādi stumbrus cieši nosedzot līdz zemei, tie tiks pasargāti arī no pelēm, vēlāk ziemā arī no saules apdegumiem, mizas plaisāšanas.

Sakņaugus vācot, jāuzmanās, lai, nogriežot lapas, netraumētu saknes pieres daļu. Tāpat arī jācenšas, lai saknes tiktu maksimāli mazāk traumētas. Liekot glabāties, atstāj saknes asti, tādējādi izvairoties, ka dārzeņi ātri savīst. Arī kāpostus vēlams novākt pirms salnām, kaut arī tie pacieš salu līdz -7 grādiem pēc Celsija. Ja nākas vākt kāpostus, kad jau bijusi salna, pagaida, līdz lapas atlaižas, atguvušas ierasto izskatu – tām nav stiklainības.

Oktobra beigās, novembra sākumā vāc mārrutku saknes. Vēls laiks, pat pēc salnām, ir piemērots topinambūru novākšanai, tie nobriest vēlu rudenī. Tā kā tie pacieš lielu salu, pēc nepieciešamības var arī tos izrakt ziemas un pavasara atkušņu laikā. Vēlu vācami ir arī rožkāposti, kam nekaitē vairākkārtēja sasalšana un atlaišanās, tas nebojā galviņu garšas īpašības. Tāpat salizturīgi ir arī puravi.

Siltumnīcā novāc pēdējos tomātus un gurķus.

Lapu seleriju vai pētersīļus var iestādīt podā un novietot virtuvē uz loga vai verandā svaigu zaļumu iegūšanai vēl ziemas mēnešos. Arī rozmarīnu un citus garšaugus, kas mūsu ziemās nepacieš zemās temperatūras, stāda podos un ienes pārziemināšanai siltumnīcā, verandā vai pat virtuvē.

Apgriež atmirušos daudzgadīgo garšaugu dzinumus. Sagatavo mulču, bet silta rudens gadījumā augus vēl nemulčē. Mulčai noderēs egļu zari, kūdra, komposts, lapas – izvēlas atkarībā no ziemas barguma, lai augi neizsustu.

Līdz oktobra vidum, beigām iestāda ziemas ķiplokus, lai tie paspēj iesakņoties. Atlasa labākās, veselīgākās galviņas, sadala daivās, stāda galviņas ārējās daivas, ja gadījumā tās ir veidojušās vairākās kārtās. Stādīšanas attālums starp rindām 30–40 centimetri, starp augiem rindā 10–15 centimetri.

Veic augsnes apstrādi. Tomēr ieteicams, lai samazinātu augsnes eroziju un palielinātu augsnes auglību, uz ziemas periodu iesēt zaļmēslojumu. Arī siltumnīcās ik pa laikam, lai uzlabotu augsnes auglību, ieteicams iesēt zaļmēslojumu, visbiežāk izmanto rudzu un ziemas vīķu zaļmēslojumu.

Sagatavo siltumnīcu ziemai. Pēc ražas novākšanas no siltumnīcas iznes augu atliekas, savācot arī visas nobirušās augu lapas un bojātos augļus; novāc auklas, notīra visas konstrukcijas. Vislabāk, ja siltumnīcu uz ziemu atstāj pilnībā tīru, un jau rudenī var veikt seguma dezinfekciju, mazgāšanu. Pēc dezinfekcijas uz ziemu siltumnīcu maksimāli izsaldē. Ja netiek ņemts nost segums, ziemas laikā tur vaļā durvis, lai sals sasaldē augsni.

Līdz Mārtiņiem visiem dārza darbiem jābūt pabeigtiem un dārzam nokoptam ziemas mieram."