"Jaunībā man bija suns Falkors, kas tika par simbolisku samaksu paņemts no lielas kastes ar kaķēniem un kucēniem pie Rīgas Centrāltirgus," stāsta saimniece. Savukārt vecāko kaķi Fēliksu, kuram jūlijā apritēja 10 gadi, viņai uzdāvināja darba kolēģe, jo ļoti skumusi par iepriekšējā mīluļa – Stepana zaudēšanu, kas 2005. gadā tika paņemts no patversmes "Dzīvnieku draugs". Viņš mūžībā devās pāragri, piecu gadu vecumā.
"Mana jaunākā kaķene Kate, kurai ir seši gadi, tika izglābta no drošas bojāejas, jo bija uz pusi mazāka nekā pārējie kaķēni no metiena, kas bija dzimuši manas krustmātes kaķu pārim. Meita izlūdzās, lai glābjam mazo kaķēnu, tā nu mēs esam laimīgas kopā jau sešus gadus," atklāj Sandra. Vecākās suņu meitenes statusā ir Bella, kurai oktobra beigās apritēs pieci gadi. "Bella ir manu draugu ģimenes suņu mīlestības bērns. Tētis ir jagdterjers, mamma bija taksīte, taču gāja bojā negadījumā." Sandra nesaskata pilnīgi nekādu atšķirību starp adoptētu un iegādātu mīļdzīvnieku. "Ja man būtu jāizvēlas, noteikti izvēlētos arī turpmāk izvēlētos adopciju, jo tā ir reāla iespēja dot ģimeni dzīvniekam, kam tā ir ļoti nepieciešama."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
