ogad pēdējās avenes
Foto: Dārzkopības institūta vadošais pētnieks Edgars Rubauskis
Tad, kad saules gaismas ir vismazāk un dienas īsas, dārzs neguļ. Lai arī augiem ir zināms miera periods, to saknes nemaz nav mierā. Saknes elpo, lēnām attīstās, uzņem ūdeni, barības vielas no augsnes. Zemā temperatūrā visi procesi augsnē notiek, tikai lēnām. Tikai augsnei sasalstot, viss piebremzēsies. Labi būtu, ja augs, gatavojoties ziemai un aukstumam, būtu labi padzēries, jo sals augus žāvē. Tajā pašā laikā saknēm vajag gaisu, tas nozīmē tikai to, ka jāpieskata, lai liekais ūdens aizplūstu uz zemākām vietām un neuzkrātos dārzā arī ziemā. Tas tā var notikt, kūstot sniegam, kas, cerams, šoziem būs.

Ja šoziem būs sniegs un daudz, tas būtu jāsablīvē (pierullē, piebrien) ap augļu kokiem, dodoties dārza apskatē. Tas mazinās iespēju grauzējiem dārzā pārvietoties zem sniega. Peles un strupastes ziemā ne vien meklēs augu sēklas, bet arī izgaršos jauno augļu koku mizu. Garšos un meklēs to saldāko – zem sniega tekalēs no viena koka līdz otram, kas nav pieļaujams. Ja sagaidāms, ka peļu postījumu var būt daudz, izliekamas saindētas ēsmas, bet tā, lai putniem, citiem dzīvniekiem tās nebūtu pieejamas. Cik aktīvi ir grauzēji, to varēs novērtēt, regulāri pārlūkojot un vajadzības gadījumā papildinot izliktās ēsmas. Noteikti krājumā ir jābūt brūču ziedei, potvaskam, ar ko apstrādāt – apziest brūces, ja nu tomēr šie mazie gardēži būs tikuši pie koku stumbriem. Arī zaķa nedarbiem, laicīgi pamanot, līdzēs brūču ziede, kas neļaus mizai un koksnei ap bojājumu iežūt, jaunajiem kociņiem tā nodrošinot pavasarī labāku brūču aizaugšanu.

Lai gan sniegs ir kā sega, mulča, kas kailsalā pasargā saknes no aukstuma, tomēr ir sega, zem kuras dažkārt var būt par siltu. Ja sniega kupenas ap kokiem nedaudz sablīvēs, saknes un arī stumbru pamatnes tiks pasargātas no izsušanas. Fascinējoši ir skatīties uz krītošām sniegpārslām, apsnigušiem kokiem, tomēr, ja sniegs slapjš un smags, tas no zariem nopurināms, lai tos nelauž.

Foto: Dārzkopības institūta vadošais pētnieks Edgars Rubauskis
Sārtums bumbieru lapās.


Pirms likties mierā ar dārza darbiem, vēl šis tas izdarāms, tostarp profilaktiski pasākumi, lai augi un nākamā gada raža tiktu mazāk postīta. Ja vēl nav iespēts, veicināma nobirušo lapu satrūdēšana, tā mazinot dārzā dažu labu slimību ierosinātāju slogu. Kā to darīt, skatiet rakstīto par karbamīda izmantošanu. Protams, var arī savākt – kompostēt, varbūt izmantot kā mulču ziemā.

Katrai lapai atraujoties no augļu koka zara, pie tā paliek svaiga brūcīte. Tas ir kā izaicinājums un iespēja lapu koku vēzim, izplatoties tā sporām, inficēt, piemēram, ābeles un nākamajā sezonā bojāt zarus. Šajā tumšajā, dažkārt mitrajā, miglas pārņemtajā laikā dažādās zaru brūces ilgstoši neapžūst. Kad gaisa temperatūra turas ap 5⁰C vai pat augstāk, laiks ir ļoti piemērots šī vēža attīstībai un sporu izplatībai, to dīgšanai, inficējot svaigās brūces. Lai pasargātu augļu kokus no šādām zaru un stumbru slimībām, kad lapas nobirušas, dārzu var apstrādāt ar kādu no vara preparātiem. Kā sagatavot un izmantot, piemēram, Bordo šķidrumu, kura sastāvdaļas atrodamas saimniecības un dārza preču veikalos, skatiet un lasiet instrukcijās.

Foto: Dārzkopības institūta vadošais pētnieks Edgars Rubauskis
Zelta jāņogas košās lapas.

Koku zaros nav atstājamas "augļu mūmijas", kas parasti ir puves bojātie augļi, kuri ir noturīgāki zaros, tajos ieaugot puves izraisītāja sēņotnei. Šādi augļi no zariem notraucami, bet, ja ne, izgriežami šobrīd ar visu mazo augļzariņu. Vēl stingri pie zariem turēsies tie auglīši, kurus vasarā bojāja laputis. Turklāt daļa lapušu sugu ziemo turpat uz zariem. Lai mazinātu šo postīgo kaitēkļu lielāku savairošanos nākamajā sezonā, šie zariņi ar neizaugušajiem, sakropļotajiem auglīšiem tagad, kad raža novākta un skaidri saskatāmi arī bojātie, izliektie dzinumi, izgriežami un sadedzināmi. To vislabāk darīt tagad, jo tā šie zari, kur pārziemo laputis oliņu stadijā, vislabāk būs ieraugāmi.

Foto: Dārzkopības institūta vadošais pētnieks Edgars Rubauskis
Zemeņu lapas rudenī.

Neatliekot uz pavasari, bet novembrī, decembrī brīžos, kad gaisa temperatūra turas virs nulles un no gaisa nekas nekrīt, balsināmi stumbri. Tādējādi gaisma un siltie saules stari tiek atstaroti. Balsināšana jo sevišķi veicama kauleņkokiem, kuriem dziļā miera periods ir īsāks, tiem kokiem, kas jutīgāki un vairāk cietīs no saules radītiem apdegumiem, temperatūras svārstībām februārī, martā un, iespējams, arī janvārī. Saules staros uzsilstot un nakts aukstumā koku mizai strauji saraujoties, tiks veicināta mizas plaisāšana, tās atlobīšanās. Kaļķa radītā sārmainā vide nepatiks arī slimību ierosinātājiem, kaitēkļiem, kas ziemo uz stumbra, resnākām zaru daļām, to mizu plaisās. Sagatavojot balsināšanai šķidrumu, kaļķojamais materiāls, lai veicinātu tā noturību uz stumbra un zariem, papildināms ar mālu jeb kaolīnu 20–25% apmērā.

Foto: Dārzkopības institūta vadošais pētnieks Edgars Rubauskis
Krūmmelleņu krāšņās lapas rudenī.


Jauniem kokiem stumbrus savukārt labāk būs pasargāt gan no vides (saules un sala), gan no grauzēju bojājumiem, tos apsienot un piesedzot. To var paveikt ar egļu zariem, dažādiem stumbru aizsargiem, kas stumbrus pasargās no sasilšanas saules staru ietekmē, tos noēnojot. Tam var izmantot arī dažādus sietus, kuri sargās stumbrus no grauzējiem un zaķiem un var kalpot ilgāk, nenoņemot tos nost pat vairākas sezonas.

Kad esam apēduši pēdējās ienākušās rudens aveņu ogas, to dzinumi, kuri apsals pat pie neliela sala, nogriežami līdz pat zemei. Pavasarī dzinumi šīm avenēm atkal augs no jauna, lai dotu ražu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!