Audzētājas ieteikumi, kā rozes sagatavot ziemai  (2)

Sarunā ar "Tavs Dārzs" Ilze norāda, ka šī gada rožu sezona ir pavilkusies garumā, ja salīdzina rožu audzēšanu pirms kādiem pieciem gadiem. Rozes oktobrī vēl krāšņi ziedējušas, tāpēc arī atlapošana atlikta uz vēlāku laiku. "Šī gada sezona mums bija veiksmīga, cilvēki jau interesējas par nākamā gada sezonu, tas mums neļauj atslābt!" uzsver rožu audzētāja. "Arī šis sniegs nokusīs, varēsim vēl parosīties pa rožu dobēm!"

Ilze uzreiz uzsver – cik cilvēku, tik taisnību par rožu ieziemošanu. "Manuprāt, viss ir atkarīgs no laikapstākļiem un arī vietas, kur dzīvojam, piemēram, Liepājā rozēm ir labvēlīgāks un siltāks klimats, ja salīdzina ar Latgali. Tagad visiem ir aktuāls jautājums: ko darīt, kad rozēm uzsnidzis sniegs, bet tās vēl nav ieziemotas? Es aicinu neuztraukties! Rozēm tagad nekas nenotiks!" mierina rožu audzētāja. Viņa cītīgi seko līdzi laika prognozēm, kas ir lielisks palīgs dārza darbos, un to iesaka darīt arī citiem. Jau nedēļas nogalē kļūs siltāks, tāpēc viņa aicina rozes vēl neieziemot, jo šādi varam nodarīt tām tikai pāri. Rozes siltajā laikā var vienkārši izsust. "Aicinu visus rozes ieziemot ar prātu, padomājot – kā es justos rozītes vietā?" tā Ilze. "Reizēm mēs zaudējam rozes tieši savas pārcentības dēļ. Taču reizēm mēs rozes pēdējos gados zaudējam tieši pavasaru dēļ – ir stipri kailsali un ļoti spēcīga saule."

Viņa ieziemošanai aicina ķerties klāt tad, kad vairākas dienas pieturas stabils sals (-3 līdz -5 grādi pēc Celsija) un zemes virskārta jau ir sasalusi 3 līdz 5 centimetru dziļumā.

Kā saka Ilze, rožu ieziemošanai ļoti labi noder dažādi materiāli – egļu zari, mulča, kūdra, džutas maisi un pat agrotīkls. Ir cilvēki, kas rozes ieziemo arī ar plēvi, bet Ilze to iesācējam neiesaka izmantot. Labāk pieturēties pie dabiskākiem materiāliem.

No kūdras un mulčas var veidot tā sauktos konusiņus, proti, krūmam pie pamatnes tiek uzrausta virsū sausa kūdra vai mulča (kā tāds kalniņš, tāpēc arī sauc par konusu). Svarīgi – lai potes vieta arī ir zem zemes.

Viņa kā universālāko palīgu rožu ieziemošanā min egļu zarus, bet pilsētniekiem tos būtu pagrūtāk dabūt. Egļu zarus ir ērti noņemt un uzlikt, tie pasargās no temperatūras straujām svārstībām, kā arī spilgtiem saules stariem pavasarī, kā arī veiksmīgi aizturēs sniegu, kurš ir labākais un dabiskākais sildmateriāls.

Ja augam ir slimas lapas, tad tās pirms ieziemošanas noteikti vajadzētu atlapot. Ja tās ir veselas, tad, kā norāda Ilze, šis solis nav tik būtisks.

Krūmrozes – to ieziemošanai ir divi varianti. Ja dobē ir pietiekami daudz vietas un krūmus gribās izveidot lielus, tos var atsiet un pieliekt pie zemes (ar nosacījumu, ja roze padodas atliekšanai). Ja dārzā vietas ir mazāk, bet gribas skaistu un bagātīgu krūmiņu, tad arī krūmrozes var apgriezt diezgan zemu un ļaut sakuplot no snaudošajiem pumpuriem. Saīsināt var rudenī, bet stiprāku apgriešanu veikt pavasarī. Krūmrozēm pirms ieziemošanas var atlapot dzinumus, novākt nobirušās lapas un arī ziedus. Ja rozes lapotne ir veselīga, tad nevajag steigties ar atlapošanu.

Parka rozes – izturīgas rozes, tām neko daudz nevajag. Ja pirmā gada rozes, tad varbūt vajag piesegt. Rudenī tās var negriezt, bet pavasarī vecākajām rozēm var izgriezt pārkoksnējušos vecākos dzinumus no vidus, kā arī slimos vai vājos dzinumus.

Klājeniskās rozes jeb zemsedzes rozes – tās Ilzes favorītes, jo ar tām, kā saka audzētāja, var neko nedarīt, protams, ja tās ir pareizi iestādītas. Rudenī parasti arī uzvirmo diskusijas par rožu apgriešanu, bet arī šeit audzētāju domas dalās, piemēram, Ilze uzskata, ka rudenī svētīgs darbs būtu rožu jēlo un nenobriedušo dzinumu nogriešana. Tāpat vajag izgriezt pumpurus un noziedējušos ziedus. Klājeniskās rozes, kā atgādina Ilze, parasti stāda pie mājas vai gar taciņas malu. Tām var uzlikt virsū egļu skujas. Šīm rozēm konusiņu uztaisīt būs grūti, bet egles zari lieliski aizturēs sniegu. "Šīm rozēm var mest sniegu no taciņām, tām būs dabiska sedziņa. Šīs rozes ir ļoti izturīgas," tā audzētāja.

Tējhibrīdrozes, tējhibrīdi – Ilze atsaucas, ka teorētiski tieši šīs rozes, kuras agrāk tika audzētas kā griežamās rozes un pie mums audzētas siltumnīcās, raksturotas kā pašas neizturīgākās. Mūsdienās radītās tējhibrīdrožu šķirnes gan ļoti atšķiras un ir ar lielāku ziemcietību. Ja par klājeniskajām rozēm var teju vai aizmirst ziemā, tad tējhibrīdrozes gan vajag piesegt, jo tās ir mazāk izturīgas.

Floribundrozes un poliantrozes – visbiežāk sastopamās mūsu dārzos. Izturīgākas par tējhibridrozēm, bet pie temperatūras, kura zemāka par -10grādiem, arī šīs rozes vajadzētu apklāt ar egļu skujām.

Vīteņrozes – vajadzētu pieliekt, ja vien tās nav ļoti pārkoksnējušās vai sasalušas (zari ir vēl elastīgi). Labāk šīm rozēm saglabāt pēc iespējas garākus dzinumus, jo vairāku šķirņu vīteņrozes zied uz iepriekšējo gadu dzinumiem. Ja vīteņrozes nav noliecamas, tad tās var aptīt ar agrotīklu. Šeit par ieziemošanu jāpadomā laicīgāk, jo būs liels darbs jāiegulda to piesegšanā, kā arī jāpieliec, kamēr nav iestājies pastāvīgs sals.

Miniatūrozēm jeb mini rozēm – dažas mazāk aukstuma izturīgākas, tāpēc arī tās vajag sasegt.

Augstcelma rozes jeb augststumbra rozes – vislabāk ir pieliekt, ja tas ir iespējams. Ja augstcelma rozes ir stādītas podā, tad tās vajag transportēt uz siltumnīcām vai garāžām. Ja nav podā, tad rozi var noliekt. Ilze iesaka šīs rozes stādīt nedaudz šķībi, jo tad tās vieglāk padosies liekšanai. Augststumbra rozes būs vieglāk noliekt, ja tām paliks apakšā bluķīti. "Šīs ir dārgas rozes, tās vienmēr ir ļoti žēl zaudēt," uzsver Ilze. Viņa iesaka augstcelma rozei nosegt arī stumbru, ņemot talkā elpojošus un dabīgus materiālus, piemēram, egļu skujas vai agrotīklu, kā arī striķīti. Pats galvenais augstcelma rozēm ir nosegt potējuma vietu. To var izdarīt ar veikalos nopērkamiem speciāliem maisiem, kā arī, atsevišķi nosiltinot ar dabīgiem materiāliem pašu vainagu. "Zinu, ka citi šīs rozes sedz ar plēvi, viņiem viss ir kārtībā, bet iesācējiem es to neieteiktu, jo ļoti jāseko, lai rozīte neizsustu," tā Ilze.

Padalies arī tu komentāru sadaļā ar saviem novērojumiem par rožu ieziemošanu!