Sinoptiķi ziņo, ka janvāra vidū biežāk snigs un pastiprināsies sals. Tas nozīmē, ka dārzkopjiem jāsarosās, meklējot materiālus augu piesegšanai. Kā savu dārzu varam pasargāt no aukstuma, sniega un kailsala – par to lasi rakstā tālāk, kur padomos dalās zinoši dārzkopības speciālisti!
Portāls "Tavs Dārzs" jau vēstīja, ka sniegotās ziemās sniegs no skujeņiem ir jāpurina nost. Kā iepriekš skaidroja speciālisti, sniegs var izgāzt zarus, kas atpakaļ bez cilvēku palīdzības paši savu formu neatgūs.
Kas vēl jāzina un jādara, ja gaidāma sniegota un auksta ziema, kā arī kailsals – lūko speciālistu ieteikumos zemāk!
Augļu koki un ogulāji
Dārzkopības institūta vadošais pētnieks Dr. Edgars Rubauskis cer, ka būs normāla ziema – ar nelielu salu un sniegu.
"Šobrīd vēl vairumam augļu koku ir dziļā miera periods, vēlāk būs citādi, bet, ja pieturēsies stabils sals, tad būs arī piespiedu miera periods. Galvenais, lai vēlāk februārī un martā sals nemītos ar pamatīgiem atkušņiem un siltuma periodiem," uzsver Dr. Rubauskis. Viņš iepriekš portālā "Tavs Dārzs" plaši aprakstījis ieteikumus, kā sargāt savu dārzu ziemā, bet, ja ieteikumi palaisti garām, tad, lūk, mazs pētnieka atgādinājums: "Dārzu vajag sargāt no zvēriem – pelēm, stirnām un citiem dzīvniekiem. Ja kaut ko tādu sola martā pēc siltas ziemas kā pērn, tad būtu, ko satraukties, bet, ko tad tur var darīt. Ja stumbri balsināti vai citādi piesegti, kā rakstīju pēdējā rakstā, tad no saules apdegumiem, temperatūras svārstībām pasargās. Nepatīkami būs, ja ilgstoši pieturēsies kailsals – tur līdz mulča. Ja uz nesasalušas zemes būs daudz sniega, būs par siltu, tas jāpieblīvē. Bet sniegu kaut nedaudz sola, līdz ar to ne viens, ne otrs variants," tā pieredzes bagātais pētnieks.
Portāls "Tavs Dārzs" zemāk apkopoja vēl citus pētnieka ieteikumus no iepriekšējiem rakstiem, kas noderēs ziemā:
- jāpieskata, lai liekais ūdens aizplūstu uz zemākām vietām un neuzkrātos dārzā arī ziemā;
- ja šoziem būs sniegs un daudz, tas būtu jāsablīvē (pierullē, piebrien) ap augļu kokiem, dodoties dārza apskatē. Tas mazinās iespēju grauzējiem dārzā pārvietoties zem sniega;
- ja sagaidāms, ka peļu postījumu var būt daudz, izliekamas saindētas ēsmas, bet tā, lai putniem, citiem dzīvniekiem tās nebūtu pieejamas;
- dārzkopju krājumā ir jābūt brūču ziedei, potvaskam, ar ko apstrādāt – apziest brūces, ja nu tomēr šie mazie gardēži būs tikuši pie koku stumbriem. Arī zaķa nedarbiem, laicīgi pamanot, līdzēs brūču ziede, kas neļaus mizai un koksnei ap bojājumu iežūt, jaunajiem kociņiem tā nodrošinot pavasarī labāku brūču aizaugšanu;
- ja sniega kupenas ap kokiem nedaudz sablīvēs, saknes un arī stumbru pamatnes tiks pasargātas no izsušanas;
- ja sniegs slapjš un smags, tas no zariem nopurināms, lai tos nelauž;
- koku zaros nav atstājamas "augļu mūmijas", kas parasti ir puves bojātie augļi, kuri ir noturīgāki zaros, tajos ieaugot puves izraisītāja sēņotnei. Šādi augļi no zariem notraucami, bet, ja ne, izgriežami ar visu mazo augļzariņu;
- jauniem kokiem stumbrus savukārt labāk būs pasargāt gan no vides (saules un sala), gan no grauzēju bojājumiem, tos apsienot un piesedzot. To var paveikt ar egļu zariem, dažādiem stumbru aizsargiem, kas stumbrus pasargās no sasilšanas saules staru ietekmē, tos noēnojot. Tam var izmantot arī dažādus sietus, kuri sargās stumbrus no grauzējiem un zaķiem un var kalpot ilgāk, nenoņemot tos nost pat vairākas sezonas.
Puķu dārzs
Kā atgādina pieredzes bagātā Bulduru Dārzkopības vidusskolas pasniedzēja Mariana Smona, aukstuma gaidās der parūpēties arī par liellapu hortenzijām (tām, kurām ir zili, rozā u.c. krāsu ziedi), kā arī rozēm, kuras jāpiesedz ar egļu zariem. Speciāliste neiesaka izmantot kūdru kā piesegšanas veidu, jo tā var samirkt. "Piesegšanai izmantojiet Ziemassvētku eglītes," iesaka Smona. Tāpat viņa aicina parūpēties par eksotiskiem augiem dārzā, piemēram, skaistajām magnolijām, kuras jāsatin ar džutas audumu vai agroplēvi. Viņa iesaka neaizmirst arī par jukām – tām jāuztaisa "cepurīte", lai sniegs neuzkrājas rozetes vidū (augam būs pārāk liels slapjums). "Sagatavojiet materiālus laicīgi, lai viss ir pa rokai," tā pirms gaidāmā aukstuma iesaka speciāliste.
"Tavam Dārzam" padomus par darāmajiem darbiem janvārī un februārī sniedz arī Nacionālā botāniskā dārza Lakstaugu floras nodaļas pārstāve, vadošā dārzkopības speciāliste Ilma Nereta:
"Laiks šoziem vēl arvien ir neparasti silts, kas liek bažīties, vai īsta ziema maz atnāks, tomēr jābūt gataviem uz negaidītiem dabas pārsteigumiem. Šajā laikā dārzā darāmā vēl maz, taču ir īstais brīdis pārlūkot, vai kaut kur nav uzkrājies pārlieku liels mitrums, kas novadāms, izrokot nelielu grāvīti. Varbūt vējš no rozēm vai ziemcietēm (īpaši ziemzaļajām) nopūtis ziemas piesegumu, ja tādu šoruden jau bijāt sarūpējuši.
Janvārī, arī februārī saules stari kļūst intensīvāki un kombinācijā ar salu krūmiem, āra puķēm un daļai skujeņu spēj nodarīt postījumus. Spožā saule atdzīvina sulu cirkulāciju augu virszemes daļās, bet vēsajā, reizēm sasalušajā augsnē sakņu sistēma nedarbojas. Saules uzsildīti augi elpo un patērē lapās un dzinumos esošās ūdens rezerves, taču "gulošās" saknes patērēto nespēj atjaunot, rezultātā veidojas tā sauktais "ziemas apdegums" – uz lapām (ziemzaļiem augiem un skuju kokiem) vai dzinumu mizas sāk veidoties brūni plankumi, kas, salam un saulei pieturoties, var kļūt arvien lielāki. Šādu bojājumu parādīšanās īpaši lielā apmērā var beigties pat ar visa auga bojāeju.
Lai izvairītos no sāpīgā iznākuma, jāsarūpē viegls piesegums. Te noderēs ēnošanas tīkls, agrotīkls, viegls kokvilnas vai plāns linu audums, niedru paklājs, sausas lapas, skujkoku zari utt. Vien jāņem vērā – izmantotajam materiālam obligāti jābūt elpojošam.
Aplūkojiet tulpju, hiacinšu, narcišu un citu pavasara sīpolpuķu stādījumu, vai siltajā ziemā tās nav uzsākušas augšanu! Ja jā, tad uz dobēm papildus uzberama sausa kūdra vai smalkā mizu mulča. Līdzīgi jārīkojas ar visiem jaunajiem stādījumiem, īpaši rudenī stādītām ziemcietēm, jo tās var nebūt pilnībā iesakņojušās. Pat niecīgs sals izcilā sezonā stādītus augus, rezultātā izkalst jaunās, nenobriedušās saknes. Piesegums noteikti aizkavēs šādu izžūšanu.
Protams, viens no labākajiem un gaidītākajiem piesegumiem ir dabīgā sniega sega. Taču ne visos Latvijas novados varam cerēt uz to. Puķu dārzs par to tikai priecāsies! Tomēr ir augi, kam pārbagāts sniega daudzums var izrādīties postošs. Tas gan visbiežāk skar skujkokus, kam mēdz lūst pat zarojums. Atliek steigties augiem talkā un smagās kupenas no zariem nopurināt.
Atcerieties, ka arī meža zvēri mēdz iegriezties dārzā tieši ziemas mēnešos, lai pamielotos ar augu gardajiem dzinumiem un lapojumu. Arī te vislabāk līdzēs skujkoku zaru piesegums."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
