Interesanti fakti par vissolīdāk tērptajiem putniem – pingvīniem

No 18 mūsdienās pastāvošajām pingvīnu sugām Starptautiskā dabas un dabas resursu aizsardzības savienība 10 pasludinājusi par izmirstošām. Pēdējos 25 gados pārējās astoņas sugas ir nopelnījušas tuvāku uzraudzību cilvēku izraisīto pārmaiņu dēļ.

Pingvīnu sugu skaita samazināšanās rada sarežģījumus gan okeāna, gan sauszemes ekosistēmām. Šie nelidojošie putni, kas barojas okeānā un vairojas uz sauszemes, ir milzīgs augsnes barības vielu avots Antarktīdas jūrām. Pingvīni, tāpat kā sauszemes putni, bagātina ūdeni un zemi ar izkārnījumiem. Šajā mēslojumā ir daudz slāpekļa, oglekļa un fosfora. Samazinoties pingvīnu populācijai, augsnei sāks trūkt iepriekš minētās vielas un tā paliks pliekanāka.

Tāpat pingvīnu izmiršana var radīt barības ķēdes pārrāvumu, jo dabā viss ir saistīts. Pingvīni medī mazos jūras iemītniekus – zivis, krilus, anšovus un kalmārus. Savukārt, pingvīnus medī kotiki, zobenvaļi, jūras lauvas un jūras leopardi. Tātad izmiršanas riskus varētu sajust arī šīs dzīvnieku grupas.

Par godu pingvīnu apzināšanas dienai 20. janvārī, kanāls "National Geographic" ir apkopojis interesantākos faktus par šiem apdraudētajiem putniem un to dzīvesveidu.

Kad 1519. gadā Fernāns Magelāns devās apkārt zemeslodei, viņš sasniedza arī Dienvidameriku – Folklenda jeb Malvinu salas. Tur portugāļu jūras braucējs pamanījis neparastus radījumus. Nezinādams, kas tie īsi ir, Magelāns tos nosauca par "savādajām zosīm". Vēlāk atklājās, ka viņš sastapies ar pingvīniem un viņam par godu šo "savādo zosu" sugu nodēvēja par Magelāna pingvīniem.

Magelāna pingvīni ir vidēja izmēra putni, kas augumā var sasniegt pat 61 – 76 centimetrus un sver līdz 6,5 kilogramiem. Magelāna pingvīnu populācijas saskaras ar dažādiem cilvēku radītiem draudiem – naftas noplūdēm, barības samazināšanos un, protams, klimata pārmaiņām. Populāciju ietekmē arī dabiskā atlase – jūras lauvas, plēsējputni un jūras leopardi, kuri medī mazuļus. Turklāt augstu stresu šiem pingvīniem rada cilvēku klātbūtne.

Dižais alks, kurš pirms izmiršanas dzīvojis Kanādā, pēc skata atgādinājis jocīgos, melnbaltos radījumus, kas sastapti Dienvidu puslodē netālu no Argentīnas. Tāpēc pētnieki par iedvesmu izmantoja dižā alka zinātnisko nosaukumu "Pinguinus impennis", pieņemot, ka jaunatklātās radības ir līdzīgas alkiem.

Alku dzimtas putni ir labi peldētāji un nirēji, toties to gaita uz sauszemes ir ļoti neveikla. Visas mūsdienās dzīvojošās sugas spēj lidot, bet izmirušais dižais alks bija nelidojošs. Mūsdienās lielākais šīs dzimtas pārstāvis ir resnknābja kaira, kuras ķermeņa vidējais garums ir 45 centimetri, svars gandrīz 1,5 kilogrami.

Šie putni nav ierasta parādība Latvijas teritorijā, tomēr pirms pāris gadiem alku dzimtas pārstāvis – lielais alks – ligzdošanas laikā manīts Kolkas raga apvidū.

Nesen atklātās fosilijas liecina, ka pagātnē pastāvējusi pingvīnu suga, kura bijusi garāka par vidusmēra pieaugušu cilvēku mūsdienās – 1,55 metru garumā. Pirms 60 miljoniem gadu suga Kumimanu bikeae, iespējams, svēra 100 kilogramus. Vēl viena, nu jau izmirusi, pingvīnu suga Pachydyptes bija 1,30 metrus gara.

Šobrīd augumā druknākie ir imperatorpingvīni – gaļēdāji, neliela auguma putni, sasniedzot viena metra auguma atzīmi, dzīvo no 15 līdz 20 gadiem un brieduma gados sver līdz 40 kilogramiem.

Pingvīni ir labs rādītājs tam, kas notiek okeānā un Antarktīdā. Viens no būtiskiem signāliem, ka pasaulē kaut kas nav kārtībā, ir tas, ka pingvīnu mazuļi negūst laikus pieaugt. Tas nozīmē, ka mazuļi izšķiļas ar pūkainu apspalvojumu, ka nav paredzēts peldēšanai. Putna spalvas nomainās tikai pēc gada. Ja šā gada laikā ir bijusi krasa ledus kārtas samazināšanās, var gadīties, ka ledus gabals atdalās no kopējā un iepeld jūrā. Ja uz šā gabala atrodas vecāki un mazulis, tad vecāki izdzīvos, jo tiem ir nepieciešamais apspalvojums, bet bērns vēl nav gatavs peldēt.

Vēl viens iespējamais ziņojums, par ko vēsta pingvīnu uzvedība, ir ūdenī mītošo medījumu populācijas samazināšanās. Ja konkrētajā gadā nav bijušas pārāk krasas izmaiņas ledus teritorijas apjomā, taču pingvīnu populācija tāpat ir krasi samazinājusies, jālūkojas zem ūdens līmeņa, kas notiek ar zivīm, kriliem un citiem jūras iemītniekiem.

Dažas pingvīnu sugas ir monogāmijas piekritēji – viena mīlestība, viens partneris visam mūžam. Izvēloties savu pārošanās partneri agrā jaunībā, džentū, Dienvidu klinšu un zodsiksnas pingvīnu sugas, turas viens pie otra līdz mūža izskaņai. Tomēr visas pingvīnu sugas nav tik uzticīgas. Piemēram, imperatorpingvīni katru gadu meklē jaunu pārošanās biedru, jo vienkārši nespēj sagaidīt, kad atkal sastaps pērnā gada draugu.

Būtisks faktors, ar ko pingvīni atšķiras no citiem putniem, – abi vecāki rūpējas par mazuli. Gan mātīte, gan tēviņš piedalās ligzdas izveidē. Kad mazulis ir izšķīlies, abi rūpējas par tā labklājību – dodas medīt barību, pasargā to un māca patstāvību.

Tāpat kā mums patīk doties uz slidotavu, pingvīni jau sen mums bijuši divus soļus priekšā. Arī šiem putniem viena no iecienītākajām nodarbēm ir slīdēt pa līdzenumu, tikai viņi to dara uz sava vēdera, ne slidām.

Tā vietā, lai šļūktu un lēni ietu pa ledu, daudziem pingvīniem patīk gulties uz vēdera un līst uz priekšu, atsperoties ar pakaļējām pleznām. Bieži vien tas ir ātrāks veids, kā pārvietoties, un tas ir vienkārši jautri, vai ne tā?