Kā noteikt, vai mājdzīvnieks ir aptaukojies

"Mājas apstākļos par palīgu var kalpot kondīciju tabulas. Sunim un kaķim būtu jābūt viegli sataustāmām ribām; skatoties uz savu dzīvnieku no augšas, ir jābūt redzamai vidukļa līnijai, bet, raugoties no sāna, nedrīkst būt nokarājies vēders. Ja šie kritēriji neatbilst normai, ir pamats domāt, ka dzīvniekam ir aptaukošanās un jāvēršas pie sava veterinārārsta, lai sastādītu saudzīgu svara samazināšanas plānu," norāda Kalniņa.

Iemesls, kāpēc dzīvnieks aptaukojas, visbiežāk ir saimnieks, stāsta eksperte. Dzīvnieks pats savu trauciņu nepiepilda ar ēdienu, un bieži vien šķietami nevainīga cienāšana ar kārumiem, porcijas dalīšana no cilvēka šķīvja un nenormēts ēdiena apjoms ilgtermiņā noved pie aptaukošanās. Ir suņu un kaķu šķirnes, kurām ģenētiski ir lielāka nosliece uz liekā svara veidošanos. Kā piemēru Kalniņa min labradorus.

"Pirmais solis ir saprast, cik daudz mēs dodam ēst savam sunim vai kaķim un cik būtu nepieciešams. Runājot par komerciālo barību, katrs ražotājs piedāvā tabulu, kurā aprēķināts nepieciešamais ēdiena daudzums, balstoties uz dzīvnieka svaru, aktivitāti un vecumu. Ļoti bieži kaķu un suņu īpašnieki pieber pilnu trauciņu, lai dzīvnieks var ēst, cik pašam tīk, bet tādējādi bieži tiek uzņemts pat divas trīs reizes lielāks ēdiena apjoms nekā nepieciešams. Otrs faktors ir papildu našķi – it kā barība tiek dota atbilstošā devā, bet katrs papildu kārumiņš satur kalorijas, un atkal dzīvnieks uzņem vairāk, nekā spēj patērēt, rezultātā veidojoties tauku rezervēm," pārbarošanas procesu skaidro Kalniņa.

Ir veselības problēmas, kuru dēļ veidojas liekais svars, tomēr tās ir salīdzinoši reti sastopamas, piemēram, vairogdziedzera hipofunkcija suņiem. Jāņem vērā, ka kastrētiem un sterilizētiem dzīvniekiem vielmaiņa palēninās, līdz ar to rūpīgi jāseko līdzi uzņemtajam ēdiena daudzumam. "Jāatzīst, ka visiem patīk, ja mājās ir omulīgi apaļš kaķis vai suns, bet ilgtermiņā liekā svara problēmas atstāj sekas uz daudzām orgānu sistēmām, sākot ar locītavām, kam jānes daudz lielāks svars, nekā daba paredzējusi. Aptaukošanās ir viens no pamatcēloņiem diabētam, sirds slimībām un palielina iekaisuma risku organismā, kā arī samazina dzīves ilgumu, bet mēs taču visi gribam, lai mūsu mīluļi iespējami ilgi ir kopā ar mums un jūtas labi," atgādina veterinārārste.

Kā kaķiem, tā suņiem mazkustīgums ir svara pieaugumu veicinošs faktors. Dabiski kaķis neaptaukosies, jo ir nemitīgā kustībā un ar ļoti labi attīstītu medību instinktu – galvenais ir ēdiena ieguves process, nevis ēšana pati par sevi. Dabā kaķim būs vairāki desmiti medību epizožu dienā, bet tikai aptuveni 10 procenti no tām viņš ēdīs, līdz ar to kalorijas tiek uzņemtas bieži un mazos daudzumos. Istabas kaķim vajadzības pēc kustības ēdiena ieguvei nav, jo bļodiņa vienmēr pilna, līdz ar to var mierīgi gulēt un ik pa brīdim uzēst. Tomēr pastāv iespējas veicināt kaķa mednieka instinktu. Šobrīd aktuāli ir nevis barot kaķi no pilnas bļodas, bet ēdienu ievietot dažādās interaktīvās mantiņās un traukos, kurus nepieciešams kustināt, lai piekļūtu ēdienam. Sākumā kaķis var būt neizpratnē par šādu jaunumu, bet ar laiku lielākā daļa kaķu azartiski spēlējas ar jaunajām ēdiena iegūšanas ierīcēm, kuras papildus veicina kustības. Līdzīgi ir suņiem – ja tiek uzņemts vairāk, nekā patērēts, likumsakarīgi rezerves uzkrāsies. Būtiski ņemt vērā, ka tas attiecas ne tikai uz dzīvokļa suņiem, daudzreiz tie tiek nodarbināti pat ar lielāku regularitāti. Arī ārā dzīvojošs suns var aptaukoties, ja tā vienīgās kustības ir apļa iziešana pa savu teritoriju un tad laiskošanās uz terases.

"Gribu atgādināt, ka jāņem vērā – dzīvnieka veselība, tostarp svars, ir cilvēku atbildība," teic Kalniņa. "Ja rodas aizdomas, ka suns vai kaķis ir aptaukojies, noteikti vērsies pie veterinārārsta, kurš ieteiks organismam saudzīgāko svara samazināšanas metodi, jo tam ir jānotiek lēnām un pakāpeniski, lai nekaitētu veselībai."