Dārza ABC: Sibīrijas īrisi, kas izceļas ar krāšņiem un smaržīgiem ziediem

Portāla "Tavs Dārzs" lasītājus ar Sibīrijas īrisiem un septiņām īpašākajām šķirnēm – jaunumiem – iepazīstina zemnieku saimniecības "Bērziņi" dārzniece Iveta Bērziņa. Raksta turpinājumā vari lasīt ne tikai viņas viedokli par Sibīrijas īrisiem, bet arī zemnieku saimniecības "Bērziņi" holandiešu sadarbības partnera Jana Veršora sarūpēto tekstu par Sibīrijas īrisiem. Tāpat vari aplūkot skaistus īrisu hibrīdu attēlus no zemnieku saimniecības sadarbības partneriem – Dženetas Saksas un Mārtina Šēfera, kuri tos publicējuši savā katalogā.

"Pagājušais gads parādīja, cik svarīga Latvijas iedzīvotājam ir sava dārza telpa. Ceļošanas iespēju nav, baudām vietējos dabas jaukumus, kuru, izrādās, tepat ir tik ļoti daudz, dažādu un iedvesmojošu, ka vienas cilvēka dzīves par maz, lai visu aptvertu. Tāpat baudām izdevību bezmaz vai līdz elkoņiem ierakties piemājas dārza dobēs un ieelpot zemes valgo aromātu, rīta rasā nomazgāt kājas un meditēt, sekojot bites vai tauriņa ceļojumam pa plaukstošo augu valstību.

Fiziski esam vēl ziemā. Daba guļ zem sniega, ledū, aukstumā, bet dvēsele jau lidinās siltā pavasara saulē, kad mostas kukainīši, plaukst lapas, no zemes spraucas jauni dīgsti," stāsta Iveta Bērziņa.

Iveta iepazīstina ar vienu no savas saimniecības jaunumiem – septiņām īrisu šķirnēm no jaunā tipa Sibīrijas īrisiem. "Tie izceļas ar pasakaini krāšņiem smaržīgiem ziediem, kuri tā vien vedina domāt par krāsainiem galma dāmu tērpiem un gaisīgām zīda šallēm, glāsmaini pieglaužoties ādai. Tik daudz eksotisku tauriņu vienuviet – iespēja izvēlēties savu krāsu gammu, ar kuru papildināt sava dārza puķu galeriju un ļauties sapņiem par eksotiskām zemēm! Pirmajā gadā pēc iestādīšanas ziedēšana nebūs ļoti bagāta, bet, kā esmu novērojusi, arī nedaudzi ziedi spēj raisīt neizmērojamu prieku. Noderēs arī ziedu griešanai."

Nelielu ieskatu īrisu hibrīdu tapšanas vēsturē raksta turpinājumā sniedz zemnieku saimniecības sadarbības partneris Jans Veršors.

Dzimta: skalbju

Nosaukums: Sibīrijas īriss, Sibīrijas skalbe

"Skalbju dzimtā ietilpst apmēram 300 pasaulē sastopamas sugas, no kurām visizplatītākā ir īrisa ģints, jo īpaši Sibīrijas īriss. Tās izplatība ir mērenā josla — starp Eiropu, Centrālāziju un Amerikas Savienotajām Valstīm.

Sibīrijas īriss ir līdz 1,2 metrus garš daudzgadīgs saknenis, ar šauru, zāles stiebriem līdzīgu lapotni un sazarotiem ziedkātiem, ar trīs līdz pieciem ziediem uz katra.

Košo Sibīrijas īrisu pirmoreiz sāka kultivēt Viduslaikos. Toreiz šo ļoti pievilcīgo, savvaļā atrasto augu pārstādīja klosteru un karaļnamu dārzos. Pateicoties tā elegantajiem ziediem, īriss ir kļuvis par monarhu un karalisko ģimeņu simbolu. Viens no agrīnākajiem mākslas darbiem, kurā attēlots īriss, ir freska karaļa Mīnoja pilī, kas atrodas vienā no Grieķijas salām — Krētā.

Īriss, šis skaistais zieds, ar tādu kā pārpasaulīgo izskatu, tulkojumā nozīmē "varavīksne". Īrisam ir ļoti plaša krāsu gamma, turklāt tas ieņem diezgan unikālu vietu starp dažādu ziedu nozīmēm. Īriss simbolizē daiļrunību, un dažādas tautas un kultūras tam piešķīrušas atšķirīgas nozīmes. Dažas no biežāk sastopamajām ir: ticība, cerība, spēks, cēlums, varonība, gudrība.

Īriss kā simbols visplašāk pazīstams saistībā ar Francijas Burbonu dinastijas karaļiem, kas to izmantoja kā varas un pozīcijas simbolu. Francijas monarhu pieņemtais īriss bija 'fleur-de-lis', elegants, trīsdaļīgs simbols, ko šodien pazīstam kā Francijas simbolu. Lai gan, tulkojot burtiski, 'fleur-de-lis' nozīmē "lilijas zieds", šis virziens ir maldinošs. Iespējams, ka vārda izcelsme ir saistīta ar 'fleur de Luts', kas nozīmē "Lutas zieds", kuras krastos rotājas neskaitāmi daudz dzelteno īrisu. Pēc Lielās franču revolūcijas šis simbols gan pazuda no valsts karoga, taču tas joprojām lepni rotā franču dibinātās Kvebekas provinces karogu Kanādā," stāsta Veršors.

"Sibīrijas īrisa kultivēšanas pirmsākumi meklējami 16.-17. gadsimta franču botāniķa Šārla Deleklūza (Charles de L'Écluse) laikos. Plašākai publikai viņš bija zināms kā Karols Kluzius (Carolus Clusius), kas bija viņa pieņemts latīniskais vārds. Karols bija botāniķis un mūsdienu botānikas pamatlicējs. Kādreiz par Iris angustifolia media dēvēto augu šodien pazīstam kā Sibīrijas īrisu. Šo nosaukumu 1753. gadā tam piešķīra mūsdienu nomenklatūras tēvs Linnejs.

Sibīrijas īriss ir veidojies selekcijas un hibridizācijas procesā, ko veikuši dārznieki kopš 19. gadsimta nogales un 20. gadsimta sākuma. Liels solis tika sperts 1957. gadā, kad amerikāņu īrisu hibridizācijas speciālists Freds Kesibērs (Fred Cassebeer) ieviesa Sibīrijas īrisa šķirni 'White Swirl'. 1968. gadā viņam piešķīra prestižo Amerikas īrisu biedrības balvu par selekcijas darbu.

Daudzi selekcionāri centās radīt jaunas Sibīrijas īrisa formas un krāsas, bet ne visi guva panākumus," norāda Veršors.

"Sibīrijas īrisa paši populārākie selekcionāri ir Dženeta Saksa (Janet Sacks) un viņas vīrs Mārtins Šēfers (Martin Schafer).

No visiem Sibīrijas īrisa selekcionāriem tieši šis pāris kopīgu pūļu rezultātā ir guvis lielākus panākumus nekā citi. Viņi ir kaismīgi un talantīgi īrisu hibridizētāji, kas šai nodarbei veltījuši visu mūžu un guvuši neticamus panākumus. Viņu apbrīnas vērtais stāsts sākās pagājušā gadsimta septiņdesmito gadu beigās.

Dženeta un Mārtins izaudzēja zili baltu Sibīrijas īrisu, ko viņiem kāds pasniedza pāri dārza žogam. 1982. gadā viņi devās uz pirmo īrisu izstādi, kurā viņus savā pulkā aicināja Masačūsetsas Īrisu biedrība (ASV). Gadu vēlāk viņi iepazinās ar slaveno Bī Vorbērtonu (Bee Warburton) (1903-1996) no Vestboro, Masačūsetsā, kas pirmā sāka veidot vidēji garus īrisu hibrīdus. 1966. gadā Bī saņēma Amerikas īrisu biedrības balvu par selekcijas darbu. Kad viņi iepazinās ar Bī, viņa bija izaudzējusi pusakru ar Sibīrijas īrisa stādiem, kas rotājās brīnumskaistos baltos un zilos toņos.

Pirmoreiz tiekoties, Bī viņiem pastaigas laikā izrādīja savu lauku, lūdzot izteikt viedokli par dažādiem stādiem — vai tos ieviest un kādus nosaukumus piešķirt.

Nākamajā pavasarī viņa izteica vilinošu piedāvājumu: sākt veidot hibrīdus, piedāvājot Mārtinam vienu kasti ar "papildu" Sibīrijas īrisu dēstiem. Visu nakti viņš nespēja aizvērt ne acu, iztēlojoties dažnedažādākās iespējas. Nākamā gada jūnijā Mārtins pašrocīgi veica apputeksnēšanu. Tā sākās draudzība, kas ilga līdz brīdim, kad Bī pameta šo pasauli. Bī bija ļoti dāsna, dāvājot gan savas zināšanas, gan īrisus. Mārtins un Dženeta palīdzēja Bī smagajos dārza darbos, rokot laukā vecos dēstus, sadalot un atdalot jaunos stādus — tādējādi apgūstot plašās hibridizēšanas programmas tehniskos aspektus.

Pirmo Sibīrijas īrisa šķirni, kas plašāk pazīstama kā 'Sibs', Dženeta un Mārtins ieviesa 1990. gadā. Runājot par īrisu, varam citēt filozofu, žurnālistu un dzejnieku Henriju Deividu Toro (1817-1862), kas dzīvoja Konkordā, Masačūsetsā: "Viena no ziedu skaistākajām īpašībām ir to skaistā atturība."

Dženeta un Mārtins īrisus audzē kopā. Mārtins veic apputeksnēšanu, savukārt Dženeta iemūžina mirkļus fotouzņēmumos. Dženeta arī rūpīgi pieraksta informāciju par katru interesanto stādu. Kopā viņi pieņem lēmumu par to, kurus stādus paturēt un kā tos nosaukt, un kopā viņi izrok tos, kas nav izturējuši pārbaudi.

Viņi nupat ir pārstājuši nodarboties ar griezto ziedu vairumtirdzniecību. Sibīrijas īrisu selekcija joprojām ir viņu galvenā aizraušanās. Viņi strādā tikai ar diploīdiem Sibīrijas īrisiem, audzējot visus iespējamos izmērus un formas, vai tās būtu sugai raksturīgas vai platas, noapaļotas un krokotas. Līdz šim brīdim Dženeta un Mārtins ir ieviesuši 100 Sibīrijas īrisu šķirnes. Viens no tiem ir 'Paprikash' – zeltains īriss ar koši sārtiem lāsumiem. Mārtins, kas vienmēr raugās tālākā nākotnē, ir pārliecināts, ka drīz vien viņi iegūs pavisam oranžu 'Sibs'.

2007. gadā Dženeta un Mārtins saņēma Amerikas Īrisu Biedrības Hibridizācijas medaļu. Viņi ir ieguvuši arī septiņpadsmit apbalvojumus par nopelniem.

Kad Dženetai un Mārtinam vaicāju, kā radās viņu interese par Sibīrijas īrisiem, viņa atbildēja: "Mēs gluži vienkārši iemīlējāmies citu cilvēku dārzos redzētajos īrisos. Īrisa zieda formā jeb arhitektūrā ir kaut kas ļoti īpašs un tas mūs abus apbūra."

"Kā savā grāmatā "Dārza puķes" 1999. gadā norādījusi Marga Lūsiņa, Sibīrijas īriss reti, bet sastopams arī Latvijā. Dārzos šīs grupas īrisi audzējami saulē vai pusēnā, labi mēslotā, pietiekami mitrā smilšmāla augsnē ar viegli skābu augsnes reakciju (pH 5,5 – 6,5). Pavairo ar ceru dalīšanu. Izmanto stādīšanai gar ūdens baseinu krastiem, kā arī jauktajās ziemciešu grupās.

Izvēloties savam dārzam kādu no neparasti krāšņajām 'Peascock butterfly series' hibrīdšķirnēm, jāpievērš uzmanība pārējiem augiem, lai krāsainās īrisu ziedu galvas varētu lepni izslieties uz kādu vienkrāsainu augu fona. Īrisi izcili labi sader kopā ar lielajiem rasaskrēsliņiem, Šmita sudrabotajām vērmelēm, eiforbijām, garajām un zemajām ozolītēm, karalisko ziedu peonijām – gan kokveida, gan pienziedu, gandrenēm, vējā plīvojošo magoņu svārkiem, heihērām, dienziedēm, salvijām, krizantēmām, flokšiem, delfīnijām, baptīzijām, sīpolpuķēm – narcisēm, lilijām, lielo dekoratīvo sīpolu milzu krāsu bumbām. Smalkumu un graciozu vieglumu piešķirs gilēnijas, zāļveida lilijas, hibrīdie saulkrēsliņi. Tiem, kuri vēlas pēc iespējas mazāk veltīt laika dobju ravēšanai un laistīšanai, ieteicams dobes mulčēt un kā īrisu kaimiņus izvēlēties mitruma režīmam līdzīgus augus, piemēram, dienziedes, rasaskrēsliņus.

Īrisu stādījums ir dekoratīvs visa veģetācijas perioda laikā, sākot ar asajiem asnu zaldātiņiem pavasarī līdz pat rudenīgi nodzeltējušiem lapu zobeniem. Tos var arī rudenī neapgriezt, atstāt noliektus pāri ceram un nogriezt pavasarī, pirms parādījušies jaunie dzinumi," padomos dalās Bērziņa.

Savukārt zemnieku saimniecības sadarbības partneris pievienots Jans Veršors raksta šādi: "Sibīrijas īriss ir viens no vieglāk audzējamajiem daudzgadīgajiem augiem, un, lai sasniegtu tā skaistuma pilnību, nepieciešams pielikt pavisam maz pūļu. To iecienījuši daudzi ainavu arhitekti, un viņu izvēle neprasa paskaidrojumus. Tie ir izturīgi kā ozoli. Sibīrijas īrisi veido ļoti pievilcīgus, stiebrzālēm līdzīgus pudurus, no kuriem uz elegantiem kātiem paceļas ziedi. Kad ziedēšanas laiks ir beidzies, lapotne joprojām priecē skatu visu atlikušo sezonu, gluži kā jebkura cita dekoratīva stiebrzāle.

Sibīrijas īrisam ir daudzas pievilcīgas īpašības:

Kolīdz Sibīrijas īriss ir ieaudzis, tas rotās dārzu vēl vairākas paaudzes."