Tukši būri – kur palikuši zooveikalu kāmji, rāpuļi un citas dzīvās radības  (6)

Uz zooveikaliem šajā laikā attiecas tie paši drošības pasākumi, kas uz visām citām tirdzniecības vietām, un tie tiek uztverti un izpildīti ar lielu atbildību, skaidro Bosņaka. "Bija brīdis, kad nepārtikas preces arī mēs tirgojām e-veikalā, kad uz vietas varēja izņemt pasūtījumus." Šobrīd oficiāli atļauts pārdot visu sortimentu bez ierobežojumiem, jo, kā norāda Bosņaka, piemēram, zivīm dzīvības un nāves jautājumu izšķir ne tikai pārtikas nepieciešamība, bet arī filtri un akvāriji, kas var saplīst. "Savukārt rāpuļiem tā varētu būt speciāla sildlampa, bez kuras viņš nevar dzīvot. Tāpēc šķirošana šajā gadījumā nav iespējama," norāda mazo dzīvnieku speciāliste.

Taujāta, vai kādas preču grupas pieprasījumā ir vērojams samazinājums, Bosņaka atbild noraidoši, piebilstot, ka lielākā aktivitāte ir tieši e-veikalā. "Protams, kāmīšus un zivtiņas internetā nepasūta, taču barību, guļvietas, kaķu smiltis pasūta ļoti daudz. Ja liels suns mēnesī ēda 15 kilogramus barību, viņš tikpat ēdīs arī pandēmijās laikā – kā viņš var pieprasījumu samazināt? Suns nav vainīgs, ka ir šāda situācija. Ja viņš ir pelnījis jaunu rotaļlietu, arī to saimnieks pērk." Runājot par rotaļlietām, to pieprasījums audzis, un Bosņaka to saista ar ilgstošāku laika pavadīšanu mājās, ar saviem mājdzīvniekiem. "Tāpat bija brīdis, kad pieauga barības pieprasījums, jo cilvēki nebija pārliecināti, ka visu laiku varēsim nodrošināt piegādi. Tagad rezerves vairs tik daudz neveido."

"Dzīvniekus pērk ļoti labi," atklāj Bosņaka, uzsverot – interese par zooveikalā pieejamajām radībām ir ievērojami palielinājusies. "Cilvēkiem parādījās daudz brīvā laika, kā arī bērni un visa ģimene ļoti daudz bija mājās. No vienas puses ar dzīvnieku klātbūtni aizpildām brīvo laiku, bet no otras – tā ir komunikācija, kas cilvēkiem trūkst. Tā kā ne visi tās neesamību var aizvietot ar "Skype" vai sarunām līdzīgās platformās, blakus esošā dzīvā būtne var dot ļoti daudz. Jo īpaši cilvēkiem, kas dzīvo vienatnē."

Pandēmijas laikā daudzi sākuši aprīkot akvārijus – izvēlējušies sev jaunu hobiju, novērojumos dalās mazo dzīvnieku speciāliste-konsultante. "Interesē arī mazie dzīvnieciņi – grauzēji, truši, dekoratīvie ezīši – tos visus ļoti labi pērk. Protams, kāmis ir klasika, katram bērnībā bija savs kāmītis. Šis ir dzīvnieks, kuram ir daudz plusu, piemēram, viņš nav dārgs – ne pats dzīvnieks, ne arī uzturēšana, aizņem maz vietas, ir interesants un uz vakara pusi aktīvs." Bosņaka skaidro, ka, salīdzinājumā ar mazajiem pūkainīšiem, putnus un eksotiskos rāpuļus pērk mazāk, taču arī to pieprasījums audzis.

Ņemot vērā, ka pieprasījums ir tik liels, var gadīties, ka būri zooveikalā kādu brīdi ir tukši, norāda Bosņaka. Tas, savukārt, var apmeklētājos radīt apjukumu un bažas par dzīvo būtņu likteni. "Dino Zoo Pasaule" vadītāja dalās pārdomās, ka cilvēkiem ir tendence pat labās ziņās meklēt kaut ko sliktu, un tas aizsācies jau pirms pandēmijas. "Ja ir tukši būri, tad cilvēki domā, ka noteikti tie dzīvnieki ir nomiruši. Nē, tā nebūt nav! Tie ir tukši, jo dzīvniekus tiešām izpērk un viņi tikuši pie jauniem saimniekiem. Ja mums, piemēram, dzīvnieku piegāde ir reizi nedēļā, bet viņus pa brīvdienām aktīvi izpērk, kaut kādu brīdi krātiņi stāvēs tukši." Bosņaka piebilst, ka pārējo preci var atvest vairāk un salikt noliktavās, savukārt ar dzīvniekiem tā nav – cik būros atļauj dzīvniekus turēt normatīvi, tik tiek arī turēti.

"Cilvēkiem ļoti patīk cīnīties un glābt," teic Bosņaka, piebilstot, ka lielākoties gan runātāji turpina sēdēt savos dīvānos. Šajā gadījumā runa ir par zooveikalā būros turētiem dzīvniekiem. "Eiropas likumdošana paredz, ka neviena zivtiņa, kāmis, pelīte vai putns, kas pārdodas zooveikalā, nav noķerts savvaļā. Visas šīs dzīvās radības dzimušas audzētavās ārzemēs, no kurienes arī tiek ievestas. Šis arī ir iemesls, kāpēc ik pa brīdim ir tukši būri – mēs nevaram ievest tik daudz dzīvnieku, cik pircēji gaida. Vērts atminēties, cik pavasarī daudz tika atcelti tiešie lidojumi, un, ja nav tiešā reisa, mēs nevaram dzīvniekus pasūtīt un tā riskēt ar viņu veselību." Bosņaka, atsaucoties uz sadarbības partneriem – audzētājiem Eiropā, atklāj, ka dzīvnieku pirkšanas tendence augusi visā kontinentā. Šī iemesla dēļ var gadīties, ka uz pasūtījuma pieprasījumu tiek saņemts noraidījums, jo visi dzīvnieki jau ir izpirkti, stāsta "Dino Zoo Pasaule" pārstāve. "Tā nav fabrika, bet dzīva būtne. Ja tur dzimst un pa konkrēto periodu izaug 5, 10 vai vēl nez cik dzīvnieku, vairāk vienkārši nav iespējams dabūt."

Dzīvās radības savu mūža ilgumu neizvēlas, tā tas dabā ir iekārtots. Piemēram, kāmīši dzīvo 2-3 gadus, kas nozīmē – katra dienai ir no svara. Iegādājoties mazo grauzēju, nevaram zināt, cik ilgi viņš jau veikala būrī dzīvojis. Uz jautājumu, vai var gadīties, ka kāmis tikai dažus mēnešus pēc nonākšanas jaunajās mājās jau dodas mūžībā, Bosņaka atbild skeptiski. "Personīgi man nekad nav nācies redzēt kāmi, kas veikalā sēdētu divus gadus. Lielākajā būrītī var dzīvot 10-12 pundurkāmji, un praktiski pa nedēļu mēs viņus visus arī iztirgojam. Mazo dzīvnieciņu no mammas var šķirt pēc aptuveni četrām nedēļām, kas nozīmē, ka nopirks, visdrīzāk, pusotra līdz divu mēnešu vecumā."

Savukārt lielie papagaiļi zooveikalā gan var dzīvoties līdz pat gadam, taču šeit svarīgi piebilst, ka šie putni var dzīvot līdz pat 35 vai vairāk gadiem, informē Bosņaka. "Šajā gadījumā viena gada vecums neko nenozīmē," viņa skaidro. "Cilvēki nereti jautā pavisam, pavisam mazus putnēnus, bet mēs pasūtām tāda vecuma putnus, kurus drīkst transportēt bez riska. Kuri to var mierīgi pārdzīvot."

"Mazajā princī" ir daudziem labi zināms teiciens, ka mēs esam atbildīgi par tiem, kurus pieradinām. Vai, uzlabojoties epidemioloģiskajai situācijai un sākoties siltākiem laikapstākļiem, kad parādīsies jaunas brīvā laika pavadīšanas iespējas, interese par pandēmijas laikā iepirktajiem dzīvniekiem nekritīsies, respektīvi – tie vairs saimniekiem nebūs vajadzīgi? "Šāds moments, protams, pastāv," teic Bosņaka, norādot, ka globāli ir lietas kursā par, piemēram, suņu un kaķu atdošanu patversmēm. Viņas pieredzē cilvēki tik izteikti zooveikalu vairs neizmanto kā patversmi, taču gadījumi ir bijuši. Cilvēki pie mums nav tik atbildīgi, un arī likumdošana nestrādā tik labi, kā citās valstīs, teic Bosņaka. "Vēl pirms Covid-19 laika man pašai mājās dzīvoja žurka, kuru atnesa kastītē uz veikalu un nometa uz letes. Saimniece teica: "Es braucu prom no Latvijas, dariet ar to žurku, ko gribat." Un aizskrēja prom. Aizvedām žurku uz klīniku, pārbaudījām. Tas bija Ziemassvētku laiks, tāpēc ar ģimeni viņu nosaucām par Grinču."