Pirms laika stāstījām par Kitiju – septiņus gadus vecu runci, kura veselības problēmu dēļ iepriekšējie saimnieki no viņa atteicās. Zvaigznes rudajam runcim sastājās ļoti labvēlīgi, un nu viņš vakaros ieritinās jaunās saimnieces Oļesjas azotē, kura sākotnēji gribējusi kādam kaķēnam dot vien pagaidu mājas.
Oļesja atklāj, ka viņas ģimenē kaķi nav sveši. "Divi – Sūzana un Ņikita – pat nodzīvoja līdz 16 gadu vecumam, kas kaķu mūžam ir visai iespaidīgi. Viņu aiziešana mūs pamatīgi satricināja, jo tomēr uzskatījām viņus par ģimenes locekļiem. Zaudējuma sāpes vēl ilgi nepazuda, un bija nepieciešami 10 gadi, līdz nolēmām par labu jaunam ģimenes mīlulim. Bet mēs nekad nezaudējam to, ko kādreiz tik ļoti esam mīlējuši, jo viss, ko mīlam, kļūst par daļu no mums."
Oļesja stāsta, ka darba dēļ nākas ilgstoši būt prom no mājām, tāpēc doma par kaķa pieņemšanu ilgtermiņā nešķita reāla. "Sākumā vēlējos kādam kaķim sniegt tikai pagaidu mājas laikā, kad esmu atvaļinājumā. Tomēr valstī un pasaulē notiekošās situācijas dēļ sev jautāju: "Kad tad, ja ne tagad?""
Visiem Oļesjas draugiem un paziņām mājās mīt kāds patversmēs dzīvnieks, un visi kā viens priecājas par saviem ģimenes mīluļiem. ""Cat Care Community" organizācija bija pirmā, kuras jaunumus ieraudzīju savā "Facebook" ziņu lentē. Uzrakstīju viņiem, ka vēlos uzņemt kaķi uz noteiktu laika periodu. Neminēju ne vēlamo vecumu, ne krāsu – uzticējos liktenim! Atbildi gan uzreiz nesaņēmu. Šķiet, ka visiem kaķiem tobrīd mājas jau bija atrastas, taču izrādījās, ka liktenis man bija izplānojis piespēlēt šo rudo, pieaugušo, labi audzināto runci Kitiju, kuram ļoti bija nepieciešamas mājas."
Sākumā Kitijs jaunajai saimniecei sekojis ik uz soļa. "Kad devos uz virtuvi, viņš nāca man līdzi. Kad gāju gulēt, arī Kitijs devās pie miera. Kad darbojos pie rakstāmgalda, viņš turpat vien bija, spēlējās ar maniem papīriem un zīmuļiem. Vienreiz pat ielēca pie manis vannā un, man par brīnumu, nesabijās no ūdens, jo ārā nepavisam netaisījās," stāsta Oļesja.
"Kitijs pie manis ļoti ātri iedzīvojās, un drīz vien kļuva skaidrs, kurš mūsu mājās ir galvenais. Tikai kaktusam gan viņš vairs netuvosies, jo vienreiz centās to nedaudz "apmīļot". Tā nu kaķis nolēma pie manis palikt pavisam!" atminas Kitija saimniece.
Oļesja iedrošina nebaidīties mājās uzņemt patversmes dzīvniekus. "Viņos ir tik daudz mīlestības, pieķeršanās un pateicības, ka neko citu nemaz vairs nevajadzēs. Un, ticiet man, ja jums reizēm ir sajūta – kāda mīļa seja no interneta sludinājuma skatās tieši uz jums, visticamāk, tā arī ir. Nepalaidiet garām likteņa zīmes un atcerieties, ka agrāk vai vēlāk jūsu dzīvnieks jūs atradīs, jo mēs savus mīluļus neizvēlamies. Viņi izvēlas mūs," pārdomās dalās Oļesja.
Kā zināms, patversmēs visā Latvija savu cilvēku gaida liels skaits dzīvnieku. Iepazīties ar dažādiem sludinājumiem un dzīvnieku stāstiem vari atrast "Pukainis.lv" datubāzē.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
