Foto: Publicitātes foto
Piektdien, 19. martā, no Ventspils piestātnes jūrā dosies Jūras spēku Patruļkuģu eskadras krasta apsardzes kuģis KA-14 "Astra" ar Rīgas zooloģiskā dārza pārstāvjiem, lai akvatorijas apsekošanas laikā izlaistu Rīgas zoodārzā dzimušu ronēnu. Ronēnam uz muguras jau šobrīd piestiprināts satelītraidītājs, lai izsekotu viņa turpmākās gaitas un likteni dabā.

Rīgas zooloģiskais dārzs sadarbībā ar Ventspils domi un Jūras spēkiem jau vairākkārt veicis gan zoodārzā dzimušu, gan arī krastā bezpalīdzīgā stāvoklī atrastu un atveseļotu pelēko roņu atlaišanu jūrā, tos iepriekš iezīmējot ar pakaļējai pleznai piestiprinātu atpazīšanas zīmi. Šī gada 26. janvārī dzimusī ronene būs pirmā, kura jūrā dosies aprīkota ar satelītraidītāju, kas 10 mēnešus ikdienā ļaus sekot ronēna gaitām. Šādi eksperimenti ne reizi vien ir veikti citviet Eiropā, tostarp – Gdaņskā (Polijā), un pierādījuši, ka nebrīvē dzimušam ronim ir visai lielas iespējas veiksmīgi iedzīvoties dabā.

Šobrīd septiņas nedēļas vecā ronene, kas piedzimstot svēra vien 10–12 kilogramus, pirms izlaišanas sasniegusi aptuveni 60 kilogramu svaru. Uzkrātās ievērojamās tauku rezerves tai ļaus bez ēšanas izdzīvot vismaz mēnesi, kas ir pietiekami ilgs laiks, lai, instinkta vadīta, iemācītos ķert zivis. Dabā roņu mātes pārtrauc mazuļs barot, kad tie ir aptuveni 3–4 nedēļu veci un vismaz 40 kilogramus smagi. Pēc baltās pūkas izkrišanas tie uzsāk patstāvīgas gaitas jūrā.

Rīgas zoodārza pelēko roņu pārim Kristai un Puikam mazulis dzimst katru otro gadu. Bieži zoodārzam nākas uzņemties arī jūras krastā izskalotu un savainotu ronēnu aprūpi. Šogad, pateicoties stabilajai ledus segai Baltijas jūrā pie Sāmsalas un Rīgas jūras līča ziemeļrietumos, ronēniem dabā briesmas draud salīdzinoši mazāk, nekā pavasaros pēc netipiski siltām dienām. Šogad pagaidām zoodārzā nav nogādāts neviens ronēns, kuram būtu vajadzīga palīdzība.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!