Indras Krūzes privātais arhīvs
Balvu muižā 19. gadsimtā esot dzīvojis dresēts lācis, kurš palīdzējis lauksaimniecības darbos un nesis sietā ūdeni, turklāt lācis bijis tik gudrs, ka caurumus sietā pats aizdrīvējis ar māliem. Stāsts liek pasmaidīt, bet šobrīd biškopjiem smiekli nemaz nenāk, jo dažus gadus dravās ir jauns kaitēklis – brūnais lācis. Un Latgales biškopju konferences sākumā izskanēja šādi vārdi – "Balvi kļuvuši par lāču galvaspilsētu!"

Šajā rakstā vari iepazīties ar bitenieku pieredzes stāstiem, kā arī uzzināt:

  • Kāpēc lāči dodas dravās;
  • Kādu skādi tie nodara;
  • Kā notiek ķepaiņu nodarīto postījumu kompensēšana.

Arvien biežāk lāči bez uzaicinājuma apciemo bišu dravas un paši sev sagādā cienastu – izposta stropus, lai izēstu bišu perus, medu un bišu maizi. Latvijā lācis ierakstīts Sarkanajā grāmatā un, ja to nošauj, draud pat brīvības atņemšana līdz pieciem gadiem un papildus par katru indivīdu jāatlīdzina kaitējums 40 minimālo mēnešalgu apmērā. Tādēļ šobrīd vienīgais variants ir censties ar ķepaini sadzīvot. Īpaši aktuāli tas ir biškopjiem Latgales ziemeļos un Vidzemē, bet viens uzbrukums dravai 2019. gadā reģistrēts arī Daugavas kreisajā krastā.

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.

Lūdzu, uzgaidi!

Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...

Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv

Abonē un lasi vairāk:

BiškopībaLasāmgabaliDelfi Plus

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit