Puķu dārzs aprīlī: ko sēt, modināt un mēslot

Portālam "Tavs Dārzs" padomus par aprīlī darāmajiem darbiem sniedz Nacionālā botāniskā dārza Lakstaugu floras nodaļas pārstāve, vadošā dārzkopības speciāliste Ilma Nereta:

"Aprīlī sākas nepārtraukta pavasara puķu ziedēšana! Vēl priecē sniegpulkstenītes, erantes, Kosas ciklamenas, pavasara vēlziedes un krokosi! Aprīļa vidū stafeti pārņems cīrulīši, pienpulkstenītes, zilsniedzītes, muskares, eritronijas, sniedzītes, pušķīnijas, agrās tulpes un narcises, arī citas sīpolpuķes. Sarakstu papildinās pa kādai ziemcietei. Lai citugad sīpolpuķes ziedētu tikpat krāšņi, tās šajā laikā jāmēslo ar kalcija nitrātu, to var darīt arī izšķīdinātā veidā (vienu ēdamkaroti kalcija nitrāta uz 10 l ūdens), bet mēneša beigās piebaro ar kādu pilnmēslojumu. Tā kā lielākajai daļai sīpolpuķu ir visai īss veģetācijas periods, mēslošanu nevajadzētu nokavēt.

Visām dobēm pakāpeniski noņem atlikušo ziemas piesegumu, apgriež ziemciešu un graudzāļu veco lapojumu, ja tas nav paveikts martā, augsni irdina, kā arī ravē dobes. Pēc uzrušināšanas arī ziemcietes mēslo ar bagātīgi slāpekli saturošu mēslojumu. Ja rudenī augiem nav klāts kūdras segums vai labi sadalījies komposts, pēc mēslošanas stādījumam atjauno mulču, izmantojot šos komponentus.

Pakāpeniski no pieseguma atbrīvo rožu krūmus, vislabāk tam izvēloties apmākušos vai lietainu dienu. Ja šādi laikapstākļi nav paredzami (iestājies saulains pavasaris), rožu atsegšanai jāvelta krietna pēcpusdiena vai pievakare. Pāris dienas pēc atsegšanas notiek rožu apgriešana, kas ir viens no svarīgākajiem agrotehnikas pasākumiem. Rezultātā tiek veidota skaista krūma forma, nodrošināta regulēta augšana un attīstība, kā arī bagātīga ziedpumpuru ieriešanās. Rozes tūdaļ pēc atsegšanas pirmo reizi mēslo ar slāpekļa mēslojumu, bet pāris nedēļas vēlāk – komplekso mēslojumu. Pavasarī rozes ieteicams mēslot ar vircu, kas atšķaidīta ar ūdeni proporcijā 1:10.

Aprīļa otrajā pusē var uzsākt ziemciešu pārstādīšanu un dalīšanu. Substrātam gan jābūt apžuvušam tik daudz, lai augsne neliptu pie lāpstas. Pieredzējuši dārznieki iesaka pavasarī ziedošās puķes dalīt un pārstādīt rudenī, bet vasaras vidū un rudenī ziedošās – dienziedes, flokšus, miķelītes, ligulārijas, helēnijas, rudbekijas utt. – pavasarī. Gados, kad siltais pavasaris atnāk ļoti strauji, īpaši der šajā padomā ieklausīties.

Gatavojam dobes dāliju, gladiolu, kannu un citu puķu stādīšanai.

Ja vēl nav pagūts, pēdējais brīdis modināt kannas un kamolbegonijas. Sakneņus un gumus stāda podos vai kastēs kūdras substrātā, tur istabas temperatūrā, laista, bet nepārlaista! Kad parādās asni, podus liek īpaši gaišā vietā. Dārzā gan šo skaistumu izstādīt varēsiet vien maija beigās, pēc salnām. Pārlūkojiet gladiolas, arī montbrēcijas, tām marta beigās parādās asni. Sīpolus notīra, izvieto vienā kārtā, lai tie netraucēti dzen asnus un gaida stādīšanas laiku – aprīļa beigas, maija sākumu.

Turpiniet regulāri laistīt un mēslot vasaras puķu dēstus, neaizmirstot nokniebt galotnītes, kad tie jau saņēmušies, lai labāk sakuplo. Aprīļa beigās jaunstādus sāk norūdīt, ik dienu uz vairākām stundām pārvietojot pagalmā (vai uz balkona), lai pieradinātu āra apstākļiem. Pirmajās reizēs jārūpējas par noēnošanu, jo pavasara saule var ātri apdedzināt jaunos augus. Kad augsne pienācīgāk iesilusi (ātrākais – aprīļa otrajā pusē), vairākas viengadīgās puķes, piemēram, alises, dimorfotēkas, ešolcijas, godēcijas, kliņģerītes, matiolas, nigellas, rezēdas, rudzupuķes u. c., var sēt dobēs arī bez dēstu audzēšanas.

Nevajadzētu piemirst pēc ziemas pārrakt un sakārtot pērno komposta kaudzi."