Marguerita Helēna (kuru sauc arī par "Buzzy") ir "Cat Care Community" biedrības brīvprātīgā. Pamestiem kaķiem viņa palīdz jau tik ilgi, cik sevi atceras. "Arī mana ģimene mīl kaķus. Mamma darbojās kā brīvprātīgā "SPCA" organizācijā Āfrikā. Es tur ar pudelīti baroju mazus, pamestus kaķēnus, tā ir viena no manām pirmajām bērnības atmiņām," viņa stāsta. Pirms pārcelšanās uz Rīgu sieviete strādājusi kā brīvprātīgā kaķu glābšanas organizācijā Dubaijā.
Taujāta, kā nolēmusi palīdzēt grūtībās nonākušiem kaķiem, viņa norāda – daudziem latviešu draugiem mājās bijuši murrātāji, un redzējusi, cik tā ir liela mīlestība. "Nu, es mīlu kaķus! Manuprāt, viņi ir ļoti īpaši radījumi, kas nav radīti dzīvei brīvā dabā. Palīdzēt klaiņojošam kaķim ir veids, kā pasauli padarīt kaut mazliet labāku un cerams izglābt šo dzīvībiņu."
Brīvprātīgā uzskata, ka nav nekā labāka un nomierinošāka par murrājošu kaķi. "Ir bijuši pētījumi, kas pierāda murrāšanas dziedinošo ietekmi. Šajā pandēmijas laikā esmu bijusi viena, tūkstošiem kilometru attālumā no ģimenes, kā arī ilgu laiku nav bijusi iespēja tikties ar draugiem. Esmu pārliecināta – kaķi, kuriem devu pagaidu mājas, ir palīdzējuši manai mentālajai veselībai. Viņi ir bijuši mana sabiedrība un palīdzējuši tik pat ļoti, cik es viņiem," pārdomās dalās sieviete.
Dzīves laikā Margueritai bijis daudz kaķu, no kuriem divus viņa sauc par ļoti īpašiem. Tā kā sievietes dzīvesveidā lielu vietu ieņem ceļošana (vismaz iepriekš), viņa uzskata – kamēr pati nav nobāzējusies kādā dzīvesvietā uz palikšanu, nebūtu godīgi kādu pūkaini pieņemt uz ilgtermiņa palikšanu.
Tiem, kuri domā, vai adoptēt kaķēnu, sieviete iesaka:
- būt pilnībā pārliecinātiem, ka vēlas radībai dot mājas uz visu dzīvi;
- ja mājās jau ir suns vai kāds cits dzīvnieks, jābūt drošiem, ka esošais mīlulis būs draudzīgs pret jauno iemītnieku;
- būt pacietīgiem. Mēs nezinām, cik briesmīga pieredze ir bijusi jaunajam draugam un pie kā viņš ir pieradis. Viņam būs nepieciešams laiks, lai uzticētos un saprastu, ka nedarīsi pāri, pierastu pie jaunajām mājām, ikdienas;
- pārliecinies, ka ir laiks, ko katru dienu veltīt kaķim. Svarīgi ir regulāri ne tikai barot un kopt, bet arī spēlēties.
Sieviete devusi pagaidu mājas arī kādam ļoti īpašam kaķim – Pumkinam. Viņa atklāj, ka par dzīvnieku uzzinājusi no drauga, kurš savukārt ar Pumkina stāstu iepazinās "Facebook". Tajā laikā kaķis dzīvoja Lucavsalā, ārā un aukstumā. "Pumkina iepriekšējais saimnieks vasarā nomira, un daži atsaucīgi cilvēki, kuriem bija dārzs tuvākajā apkaimē, viņu baroja. Pumkinam nebija māju, taču tuvojās ziema un temperatūra strauji pazeminājās. Mans draugs dalījās ar šo ierakstu. Kad ieraudzīju sniegā mazo, mīļo sejiņu, zināju, ka man viņam ir jāpalīdz."
Šie paši cilvēki, kuri iepriekš Pumkinu barojuši, noķēra kaķi un atveda viņu pie namdurvīm. "Viņš ir īpašs puika. Viņam garšo kārumi un patīk arī paskrāpēties. Lai gan Pumkins izgājis smagam ārstēšanās procesam, kas ietvēra daudz tablešu un acu ziedes, viņš ir pacietīgs un joprojām ļoti mīlīgs." Sieviete norāda, ka Pumkins ir arī ļoti gurds – nesaprotamā veidā spējot izbēgt pat no pārnēsājamā būrīša!
Kā zināms, patversmēs visā Latvija savu cilvēku gaida liels skaits dzīvnieku. Dažādus sludinājumus vari atrast vietnē "Pukainis.lv".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
