Jauno ligzdas ciemiņu un Mildas pielūdzēju www.dabasdati.lv foruma lietotāji iesaukuši par Čipu. Video tiešraidē novērots, ka tēviņš pats sēdies uz olām, liekot noprast, ka tagad uzņēmies dalītas rūpes par perēšanu. Vēl pirms Čipa parādīšanās tiešraides projekta vadītājs, ornitologs Jānis Ķuze norādīja, ka ligzdošana šogad, visdrīzāk, nebūs sekmīga, taču mātītei ir iespēja līdz nākamajam gadam atrast jaunu partneri. Iespējams, Mildai tas jau ir izdevies!
Tā kā Raimja pazušana bija pēkšņa, daudziem tiešraižu vērotājiem negaidītais notikums raisīja jautājumus. Kas notika ar jūras ērgļu tēviņu? Kā skaidrojis Ķuze, ticams skaidrojums ir iekšsugas konflikts, un par to liecināja fakts, ka jau pēc dažām dienām ligzdas tuvumā parādījās jauns ērgļu pāris. Vairāk par notikumiem ligzdā un to, kāpēc Mildai pa karstām pēdām nevarēja steigt palīgā, uzzini šeit.
Bet, lūk, zemāk vari tiešraidē sekot līdzi notikumiem ligzdā!
Jūras ērglis ir lielākais no Latvijā ligzdojošajiem plēsīgajiem putniem. Tam ir gari, taisni un plati spārni, ar pirkstveidīgi izplestām lidspalvām, uz priekšu izstieptu galvu un ķīļveida formas asti, kas pieaugušiem putniem ir balta. Jūras ērgļa vidējais garums ir no 76 līdz 92 centimetriem, bet spārnu izpletums – no 190 līdz 240 centimetriem. Tas ir sastopams tikai Eirāzijā, un Eiropā tā izplatība ir fragmentēta. Šo putnu dējumā parasti ir no vienas līdz trīs olām, un gadā tie perē tikai vienu reizi, skaidro "Latvijasdaba.lv".
Informācija "Dabasdati" mājaslapā liecina, ka jūras ērgļu ligzda Durbē zināma kopš 2014. gada. Ligzda veidota vecas egles galotnē, ko savulaik nolauzis vējš vai sniegs. Lauzuma vietai apkārt apauguši vairāki zari, kas veidoja ligzdas būvēšanai piemērotu žākli aptuveni 30 metru augstumā. Kamera uzlikta vienā no galotnes zariem 2015. gada janvāra nogalē. Ligzda interesanta ar to, ka ir būvēta eglē, jo egles jūras ērgļi ligzdošanai izvēlas reti.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
