Iestājoties pavasarim, Rīgas zoo geladas pa dienu dzīvojas svaigā gaisā uz Āfrikas Savannas ekspozīcijas Pērtiķu salas – ārpus ziemas mītnēm. Interesantos kadros izdevies iemūžināt gan geladu filozofiskumu, gan arī īstu mežonīgumu!
Savvaļā geladas sastopamas nelielā areālā Āfrikā – Etiopijas centrālajā daļā. Geladu skaita samazināšanos pirmoreiz konstatēja 20. gadsimta astoņdesmito gadu beigās, kad uz dzīvnieku barības avotu bija atsaucies 1983.–1985. gada sausuma vilnis Somālijas pussalā, no kura ievērojami cieta arī Etiopijas iedzīvotāji.
Mūsdienās sugu visvairāk apdraud cilvēka radītās pārmaiņas dzīves vidē. Dabiskās pļavas nomaina sējumi, un mājlopu sagādātās konkurences dēļ geladām dažviet nākas atkāpties tālāk kalnos, kur ir mazāk barības. Vislielākās problēmas sagādā mežu izciršanas un pļavu pārganīšanas izsauktā augsnes erozija Etiopijas kalnienē.
Lielie pērtiķi dzīvo kalnos 1400–4400 metru augstumā virs jūras līmeņa – kalnu pļavās, krūmājos un mežos. Geladas gandrīz visu laiku pavada uz zemes. Šie lielie, masīvie pērtiķi ir neveikli kokos kāpēji, bet uzturēšanos uz zemes nosaka arī to specializētā barošanās – geladu pamatbarība ir zāle.
Geladas nakti pavada nepieejamās vietās stāvās klintīs, bet pa dienu nokāpj "ganīties" pļavās. Parasti geladas nedodas tālāk kā divu kilometru attālumā no klinšainās nogāzes, kur atgriezties drošībā, ja gadījumā draudētu briesmas.
Šie ir sabiedriski dzīvnieki. Geladas dzīvo nelielās grupiņās – harēmos, kuros ir viens pieaudzis tēviņš kopā ar 1–12 (vidēji 3–4) savstarpēji radnieciskām mātītēm un to pēcnācējiem. Dažreiz harēmam ir piesaistīti arī 1–5 jaunāki tēviņi – "sekotāji". Savukārt tie tēviņi, kas nav ne "līderi", ne "sekotāji", apvienojas tēviņu grupās.
2–30 harēmi un atsevišķa tēviņu grupa kopā veido baru, kurā var būt 30–260 dzīvnieki. Lai arī geladas galvenokārt uzturas joslās gar kalnu nogāzēm, gada laikā bara kopumā izmantotā teritorija var aptvert 70 kvadrātkilometrus.
Interesanti fakti:
- Pieaugušie geladu tēviņi ir gandrīz divreiz lielāki par mātītēm. Ķermeņa garums tēviņiem ir 69–75 cm, mātītēm – 50–65 cm. Svars – tēviņiem 20–30 kg, mātītēm – 12–16 kg.
- Pieaugušajiem tēviņiem galvu un plecus apņem biezas, smagas krēpes. Jo vecāks dzīvnieks, jo krēpes lielākas. Pašiem vecākajiem tās sniedzas līdz zemei.
- Uzkrītošs, pelēkas vilnas ieskauts trijstūrveidīgs kailas ādas laukums uz krūtīm ir gan mātītēm, gan tēviņiem. Otrs, mazāks kailais laukums, ir pazodē.
Ar kādām pozām, grimasēm un izdarībām šopavasar pārsteigušas Rīgas zoo geladas, skati galerijā!
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
