Negaidīts pavērsiens jūras ērgļu ligzdā – no perētās olas izšķīlies mazulis  (5)

Ornitologs Jānis Ķuze atzīst, ka cāļa izšķilšanās Durbes ligzdā ir patiešām negaidīts notikums, kas arī mums ir iemācījis ko jaunu un parādījis, ka mēs vēl daudz ko nezinām par dabas procesiem. "Šis ir spilgts gadījums, kad tiešraižu dotā iespēja ielūkoties ligzdā ir sniegusi jaunu informāciju par norisēm ērgļu dzīvē. Cālis ir izšķīlies, bet joprojām principiāli svarīgi ir tas, vai jaunais tēviņš sāks nest barību. Mēs redzējām, ka tēviņš sniedza atbalstu perēšanā, kas ļāva izšķilties cālim, bet nezinām, vai tas arī turpinās pildīt tēviņa lomu cāļa barošanā. Ja tēviņš turpinās atbalsta darbu ligzdā, sildīs cāli, bet mātīte dosies pēc barības, tad tas būtu ierastajam apvērsts lomu sadalījums ērgļu pārī. Tātad – turpinām vērot un sekot līdzi."

Vērīgākie skatītāji uz īsu brīdi cālēnu vairākkārt bija ieraudzījuši jau 20. aprīlī. Citi rakstīja, ka dzirdējuši arī čiepstēšanu.

Jau ziņojām, ka marta nogalē no redzesloka pazuda tēviņš Raimis, atstājot atklātu jautājumu, kā beigsies Mildas trīs olu perēšana vienatnē. Viņa ilgstoši šo uzdevumu godprātīgi pildīja, taču pēcāk uz laiku arī pati pameta ligzdu – reizēm pat uz vairākām stundām. Pēcāk uz ligzdu sāka mest acis jauns jūras ērgļu pāris, bet situācija mainījās uz labo pusi, kad Mildai uzradās jauns brūtgāns, kuru "dabasdati.lv" foruma lietotāji iesaukuši par Čipu. Kā minēts iepriekš, viņš Mildai palīdzēja ar perēšanu, kas vispār ļāvis cālēnu šobrīd sagaidīt.

Tā kā Raimja pazušana bija pēkšņa, daudziem tiešraižu vērotājiem negaidītais notikums raisīja jautājumus. Kas notika ar jūras ērgļu tēviņu? Kā skaidrojis Ķuze, ticams skaidrojums ir iekšsugas konflikts, un par to liecināja fakts, ka jau pēc dažām dienām ligzdas tuvumā parādījās jauns ērgļu pāris. Vairāk par notikumiem ligzdā un to, kāpēc Mildai pa karstām pēdām nevarēja steigt palīgā, uzzini šeit.

Bet, lūk, zemāk vari tiešraidē sekot līdzi notikumiem ligzdā!

Jūras ērglis ir lielākais no Latvijā ligzdojošajiem plēsīgajiem putniem. Tam ir gari, taisni un plati spārni, ar pirkstveidīgi izplestām lidspalvām, uz priekšu izstieptu galvu un ķīļveida formas asti, kas pieaugušiem putniem ir balta. Jūras ērgļa vidējais garums ir no 76 līdz 92 centimetriem, bet spārnu izpletums – no 190 līdz 240 centimetriem. Tas ir sastopams tikai Eirāzijā, un Eiropā tā izplatība ir fragmentēta. Šo putnu dējumā parasti ir no vienas līdz trīs olām, un gadā tie perē tikai vienu reizi, skaidro "Latvijasdaba.lv".

Informācija "Dabasdati.lv" mājaslapā liecina, ka jūras ērgļu ligzda Durbē zināma kopš 2014. gada. Ligzda veidota vecas egles galotnē, ko savulaik nolauzis vējš vai sniegs. Lauzuma vietai apkārt apauguši vairāki zari, kas veidoja ligzdas būvēšanai piemērotu žākli aptuveni 30 metru augstumā. Kamera uzlikta vienā no galotnes zariem 2015. gada janvāra nogalē. Ligzda interesanta ar to, ka ir būvēta eglē, jo egles jūras ērgļi ligzdošanai izvēlas reti.