Par dārza karalienēm mēdz dēvēt rozes, un ne velti – tās ar savu krāšņo un graciozo ziedēšanu pārspēj citus augus. Padomos par rožu stādīšanu portālam "Māja&Dārzs" dalās Nacionālā botāniskā dārza (NBD) Lakstaugu floras nodaļas pārstāve, vadošā dārzkopības un rožu speciāliste Ilma Nereta.
"Kā pareizi rīkoties, ja pavasarī dobēs izstādām aizvadītajā ziemā potētas rozes, tā sauktos – viengadīgos rožu stādus? Šādi stādi auguši siltumnīcā un sākumā saudzējami no pavasara salnām, tādēļ stādīšanu ieteicams veikt ne ātrāk kā maija otrajā pusē vai jūnija sākumā. Laikus veidotam, veselīgam, ziemā potētam rožu stādam visbiežāk būs attīstījies viens vai divi, bet reizēm trīs un vairāk dzinumi (tas lielā mērā atkarīgs no rožu grupas un šķirnes). Pirms stādīšanas jauno rožu dzinumu gali obligāti jānoīsina virs trešās vai ceturtās labi attīstītās lapas (skatīt titulbildē). Visprecīzāk to mācēs paskaidrot speciālists, pie kura iegādāsieties stādāmo materiālu. Arī par to, kā rīkoties ar potējuma apsaiti, informāciju nepieciešams saņemsiet pie tirgotāja. Mēs NBD jau gadus piecus izmantojam potēšanai paredzētās speciālās lentes, kuras nav jānoņem, pāris gadu laikā tās augsnē sadalās un atbrīvo potes saauguma vietu, ļaujot rozei brīvi briest resnumā. Ja potējuma pietīšanai izmantots cita veida materiāls (izolācijas lenta, leikoplasts u.c.), tad gan apsaite jānoņem, lai tālākajos gados roze "nenožņaugtos". Pirms stādīšanas rožu podus bagātīgi salaista un tikai tad stāda iepriekš sagatavotā dobē.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
