<a rel="cc:attributionURL" href="https://unsplash.com/@thehungryjpeg"> James Pritchett </a> / <a rel="license" href="https://creativecommons.org/publicdomain/zero/1.0/">cc</a>
Tādi apputeksnētāji kā tauriņi, sikspārņi un bites lietu kārtības nodrošināšanā ir svarīgāki, nekā mums varētu šķist. Bez viņu darba pieejamā pārtika pasaulē samazinātos par trešo daļu un izzustu ap diviem simtiem tūkstošu dzīvnieku sugu. Atgādinot par bišu un citu apputeksnētāju svarīgo lomu un to aizsardzību, jau trešo gadu visā pasaulē 20. maijā svin Pasaules Bišu dienu.

Bišu dienas aizsākumi meklējami kalnainajā un ezeriem bagātajā Slovēnijā, kas lepojas ar senām biškopības tradīcijām. Šajā valstī 1734. gadā dzimis modernās dravniecības pamatlicējs Antons Janša, kura metodes un zināšanas šajā jomā izmanto pat mūsdienās. Lai godinātu Janša ieguldījumu apputeksnētāju pētniecībā, par Pasaules Bišu dienu izvēlēta tieši viņa dzimšanas diena – 20. maijs.

Spēcīgās tradīcijas Slovēnijā godā arī mūsdienās, un tieši šī valsts ierosināja izveidot dienu, kurā cildinātu kukaiņu nozīmīgo lomu mūsu apkārtējās vides un pat visas cilvēces uzturēšanā. Apvienotās Nācijas Slovēnijas iniciatīvu apstiprināja 2017. gadā, un nu jau trešo gadu oficiālo Bišu dienu svin jau daudzās pasaules valstīs.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!