Dārzkopības centrs arī veicis aptauju par nelieliem dārziņiem uz balkona vai terases, un tajā secināts, ka gatavošanās dārza darbiem ceturtajai daļai Latvijas iedzīvotāju (23 %) palīdz atgūt emocionālo līdzsvaru, turklāt 14 % aptaujāto plāno izveidot nelielu dārziņu uz sava dzīvokļa balkona vai terases. Teju katrs desmitais iedzīvotājs (7 %) labprāt iekoptu savu dārziņu, bet diemžēl nezina, ar ko sākt. Aptaujā arī secināts, ka balkona dārzkopībai atvērtāki ir iedzīvotāji līdz 30 gadu vecumam (24 %), dzīvokļu īpašnieki (18 %) reģionālajās pilsētās (24 %) un Rīgā (15 %). Desmitā daļa rīdzinieku (10 %) labprāt apzaļumotu sava dzīvokļa balkonu, bet nezina, kā to labāk darīt.
Lai veicinātu zaļākas vides veidošanu Latvijas pilsētās un sava mazdārziņa iekopšanu uz balkoniem vai terasēm, dārzkopības centra "Hortes" speciāliste aicina sākt ar trim vienkāršiem soļiem: audzēt virtuvē noderīgus garšaugus, izvēlēties noskaņojumam un raksturam atbilstošus telpaugus, kas palīdzēs stiprināt emocionālo līdzsvaru, un rūpēties par katru no augiem atbilstoši tā vajadzībām.
Noderīgu garšaugu audzēšana
Balkona mazdārziņam piemērotu garšaugu izvēle ir diezgan plaša un atkarīga no saimnieka vēlmēm. Steidzīgajiem, kas vēlas augus uzturā izmantot nekavējoties, speciāliste iesaka iegādāties garšaugus podiņos. Populāri un dažādām receptēm piemēroti ir tādi garšaugi kā timiāns, baziliks, spināti, loki, maurloki, pētersīļi, piparmētra.
Eksotiskāku un specifiskāku garšu cienītājiem eksperte piedāvā neierastākus augus:
- olīvzāli, kam ir izteikta olīvu garša. Tā ļoti labi sader ar tomātiem un zivīm vai marinādē putnu gaļai. Interesanta garša veidojas, sajaucot olīvzāli ar sviestu, bet tradicionāls izmantojums ir gaužām vienkāršs: tomāti, mocarella un olīvzāle, ko lieto bazilika vietā vai kopā ar to;
- majorānu, kas ir lieliska piedeva dārzeņiem, kā arī gaļas un zivju ēdieniem. Jāievēro, ka tam nevajag ļaut izziedēt, bet gan regulāri noplūkt galotnītes, lai tas augtu kuplāks;
- lauru lapu koku, kura lapas bieži mēdz izmantot kā garšvielas, piemēram, zupai. Šis koks ir ne tikai papildinājums garšvielu plauktam, bet arī dekoratīvs telpaugs acu priecēšanai.
Pacietīgākie var iegādāties sēklas un audzēt mazdārziņu uz palodzes paša spēkiem. Sēšanas procesu patīkamāku un interesantāku var padarīt dažādas mazās siltumnīcas, sēšanas un dēstu kastes, augu etiķetes un klasiski vai dekoratīvi podiņi.
Garšaugus no podiņiem var pārstādīt balkona kastē, ko ieteicams novietot gaišā vietā. Vispiemērotākie garšaugi balkona kastei ir timiāns, rozmarīns, baziliks, raudene. Uz balkona vai terases var audzēt arī tomātu un gurķu stādus, savukārt iekarināmajos podiņos – zemenes un papriku.
Ja vietas ir maz, bet savu zaļo stūrīti tomēr kārojas, labs risinājums ir vertikālā siena, kur var audzēt gan garšaugus, gan puķes. Turklāt šādi katram augam var nodrošināt tam atbilstošāko mēslojuma devu.
Izvēlies augus, kas pašam sagādā prieku
Augu klātbūtne ikdienā var stiprināt mentālo veselību, tāpēc ieteicams uz balkona vai terases audzēt arī krāšņus ziedus, piemēram, vijolītes, samtenes, pelargonijas, begonijas, lavandas.
Arī krāsu terapija var uzlabot noskaņojumu. Šīgada modes krāsas ir pelēka, violeta, rozā un balta – atliek tikai izvēlēties savam noskaņojumam piemērotākos augus. Piemēram, dzeltenu ziedu stūrītis var palielināt laimes, labsajūtas un apmierinātības izjūtu, sarkanu augu zona noder, ja jābūt možam un aktīvam, baltie ziedi palīdzēs atgūt līdzsvaru, bet oranžie augi rosinās apetīti. Un, protams, tik svarīgā zaļā krāsa, kas nomierina un samazina stresu. Krāsu iedarbību veicinās arī koši vai neitrāli dekoratīvie puķu podi.
Dažādu maņu – ožas, redzes, garšas – aktivizēšanai un priekam vislabāk palīdzēs mazdārziņš, kurā vienlaikus ir gan smaržīgi, gan krāsaini, gan arī uzturā lietojami augi.
Ieteikumi, kā pareizi parūpēties par augiem
Kā norāda eksperte, viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc stādi mēdz neizdzīvot vai nedod ražu, ir nepietiekama mēslošana, iekaltēšana vai, visbiežāk, pārlaistīšana. Lai ieguldītais darbs nestu rezultātus un nezustu prieks par audzēšanas procesu, ir jāņem vērā daži būtiski padomi.
- Piemērots trauka izmērs. Balkona kastes vai poda lielums atkarīgs no tā, cik daudz augu tajā paredzēts stādīt.
- Atbilstošs substrāts. Lai augi balkona mazdārziņā justos labi, nepieciešams izvēlēties tiem atbilstošu substrātu. Vēlams izmantot zemi, kas paredzēta tieši puķu podiem un kastēm, vai pirkt kūdras substrātu kopā ar kompostu garšaugiem kastēs. Piemēram, "Laflora kks-pp" ir pievienotas māla daļiņas, kas uzsūc ūdeni un pēcāk atdod to augiem, tādējādi palīdzot nodrošināt atbilstošu mitruma līmeni augsnē.
- Stādīšanas blīvums. Garšaugus var stādīt ciešāk nekā ziedošos augus, jo tos ik pa laikam noplūks, apgriezis un noēdīs. Vienāda auguma puķes jāstāda retāk, lai tām būtu vieta, kur augt. Savukārt, ja liek kopā nokarenos augus un tādus, kas aug uz augšu, tos var stādīt nedaudz ciešāk. Pārāk blīvi sastādītos augos, kurus pārlieku bieži laista, ātri vien var iemesties kukaiņi vai dažādas slimības.
- Mērena, bet regulāra laistīšana. Augs jāaplej uzreiz pēc iestādīšanas un turpmāk jāseko zemes mitrumam. Jo saulainākā vietā atrodas podiņš vai balkona kaste, jo biežāk tas jālaista.
- Mēslojums. Augi jāmēslo kopā ar laistīšanu. Ir dažādu veidu mēslojumi, kas piemēroti konkrētiem augiem. Noteikti jāievēro norādes uz mēslojuma par to, kādiem augiem tas paredzēts, kādās devās un augšanas fāzē jālieto.
- Atšķirīga mēslošana dažādiem augiem. Ja balkona kastē kopā ar garšaugiem stāda arī ziedošus augus, tos var ielikt ar visu puķu podu. Tas atvieglos mēslošanu, kas ir atšķirīga garšaugiem un ziediem. Šādā veidā ziedošo augu stiprā mēslojuma koncentrācija nekaitēs ēdamajiem garšaugiem. Ziedošos augus mēslo biežāk un bagātīgāk, bet garšaugus – retāk.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
