Japāņu stila dārzs: izveides knifi un vēlamie augi

Kā iekopt japāņu stila dārzu, portālam "Māja&Dārzs" raksta turpinājumā stāsta "Kesko Senukai Latvia" produktu speciāliste Līna Spure.

Kas raksturīgs japāņu dārzam? Viena no japāņu dārza priekšrocībām ir tā kompaktā forma. Pat ja jums ir tikai 2 kvadrātmetri zemes mājas priekšā, arī tajos var uzburt japāņu stila dārziņu – galvenais izmantot visu pieejamo platību. Protams, jo lielāks dārzs, jo skaistāk izskatīsies dažādu formu un zaļo skujeņu toņu saspēle ar atsevišķiem košiem akcentiem.

Japāņu stila dārzam raksturīga bagātīga skujeņu – priežu un kadiķu – klātbūtne, formu daudzveidība un krāsu minimālisms. Galvenais, lai augi izmērā būtu proporcionāli dārza lielumam un viena priede neaizņemtu visu tā platību.

Šādā dārzā jābūt augiem, akmeņiem un, ja iespējams, ūdenim. Šiem dārziem nav raksturīgi ziedi, ja nu vienīgi kāds ziedošs koks vai krūms, – drīzāk tomēr augi, par kuriem nav īpaši jārūpējas. Kamēr dārzu pareizi izveido, būs jāiegulda zināms darbs, tomēr japāņu dārzs ir viegli uzturams un kopjams. "Japāņu stila dārzs prasa minimālas rūpes – ja ir stāvošs ūdens, tas laiku pa laikam jānomaina, jāiztīra nobirušās lapas no akmeņiem. Ja apakšā ieklāsiet tekstilu, neveidosies arī nezāles. Bonsai kociņi gan ir pa laikam jāpiebaro un jāpiegriež, bet citādi, iekopjot japāņu stila dārzu, iegūsiet gleznu, par kuru nav jārūpējas," saka speciāliste.

Bonsai

Senā pundurkociņu audzēšana podos ir kļuvusi par veselu mākslas novirzienu, kas izplatījies visā pasaulē. Gadsimtu gaitā japāņi ir iemācījušies izveidot dabiskos apstākļos augošu koku miniatūras kopijas, un mūsdienās šī māksla kļuvusi par veselu zinātni ar daudzām skolām un veidošanas paņēmieniem, kas ļauj iegūt gan taisnus un plakanus, paralēlus zemei, gan asimetriskus, slīpus, šķietami vēja saliektus, kaskādēs līstošus un citu formu augus.

Bonsai kociņš ir skaists japāņu dārza papildinājums, kas, novietots uz akmens, pat niecīgā platībā var imitēt uz klints augošu vientuļu priedi. Pa ziemu bonsai kociņu var novietot telpās, bet siltā laikā to ieteicams turēt uz speciāla galdiņa vai akmens tā, lai tas būtu aplūkojams no visām pusēm.

Mūsdienās pieejami speciāli augsnei pievienojami līdzekļi, kas palēnina bonsai augšanu, tomēr vēsturiski kociņus veidoja ar stiepļu un apgriešanas palīdzību, tāpēc īstenie bonsai piekritēji joprojām turas pie šīs metodes. Izmēģināt spēkus bonsai veidošanā var ikviens, iegādājoties kadiķi, kas dabiski izaug apmēram 60 centimetru garš, un sekojot plaši pieejamām video pamācībām.

Kadiķi

Kadiķi ir viens no galvenajiem japāņu stila dārza elementiem. Kadiķu šķirņu ir daudz, un tā ir priekšrocība: japāņu dārzā ir svarīgas rotaļas ar formām. Iegādājoties 10 vienādus kadiķus, japāņu dārza sajūtu neiegūt, tāpēc šim nolūkam labāk pirkt pa vienam kadiķim no 3, 4, 5 šķirnēm – cik vieta atļauj. Ja kadiķi izskatā ir līdzīgi, var veidot pakāpenisku pāreju no zemākiem uz augstākiem, radot harmonisku zaļo masu, bet var izvēlēties arī dažādu formu kadiķus un blakus apaļam augam iestādīt vertikāli augošu. Apmēram 3–4 gadus vecus kadiķus jau var labi apgriezt un izveidot vēlamo formu. Kombinācijā ar laukakmeņiem kadiķi radīs patiešām austrumniecisku noskaņu.

Rododendri

Ļoti labs akcents, kad sāk ziedēt. Mūžzaļie rododendri līdzās kadiķiem arī ziemā ļaus dārzam izskatīties tikpat glīti kā vasarā. Rododendri izceļas ar īpaši bagātīgu ziedu daudzveidību gan izmēra un formas, gan krāsu ziņā. Pēc formas rododendru ziedi var būt riteņveida, piltuvveida, zvanveida, stobrveida, un lielākie ziedi sasniedz pat 20 centimetru dimetrā. Arī ziedu krāsas ir ļoti daudzveidīgas: baltas, rožainas, sarkanas, violetas, dzeltenīgas, purpura ar dažādiem pārejas toņiem.

Ginko

Ginko koka dzimtene ir Ķīna, taču šis augs ir ļoti raksturīgs japāņu dārziem. Dabā tas var pārsniegt pat 50 metru augstumu, bet dārzā lielākoties tiek audzētas puspundurformas – līdz 3-4 metriem – un pundurformas, kas augstumā sasniedz apmēram metru. Ginko aug lēnām, 10 gadu laikā tas sasniegs 1,5–2 metru augstumu atkarībā no šķirnes. Arī šim kokam šķirņu ir ļoti daudz, bet lielākoties tam ir dzeltenzaļas tauriņveida lapas, kas rudenī krāsojas spilgti dzeltenas. Ginko ir ilgdzīvotājs: tiek uzskatīts, ka visvecākajiem eksemplāriem savvaļā ir vairāk nekā 2500 gadu. Šo koku var droši atstāt mantojumā nākamajām paaudzēm.

Japānas kļava

Šis koks japāņu dārzā veic tādu pašu funkciju rudenī kā rododendrs pavasarī – tas priecē acis un atšķaida zaļumu ar pasakainām krāsām. Japānas kļavas ir dekoratīvi koki ar neparastas formas sarkanīgām vai spilgti dzeltenzaļām lapām, kas rudenī iegūst ļoti skaistu, spilgti sarkanu krāsu. Turklāt Japānas kļava lapas nomet negribīgi, tāpēc vismaz 2-3 nedēļas šis augs būs krāšņs akcents zaļajā dārzā.

Līdzās augiem japāņu dārzā ir jābūt akmeņiem. Viens variants, kas izskatās sevišķi dekoratīvi apvienojumā ar kadiķiem, ir laukakmeņi. Ideāli, ja iespējams dārzu dekorēt ar apsūnojušiem akmeņiem vai ļaut sūnām laika gaitā tos pārklāt – japāņu dārzā svarīgi, lai viss izskatītos gadsimtiem sens, pat ja dārzs tikko iekopts. Otra izvēle ir balti oļi. Japāņu dārzos raksturīgs krāsu salikums ir zaļš, balts un sarkans vai violets (piemēram, kadiķis, oļi un rododendrs vai Japānas kļava) – līdz trīs krāsām, jo lielāku krāsu skaitu cilvēka acs vairs neuztver tik harmoniski.

Otrs būtisks elements ir ūdens. Ja dārzā nav iespējas ierīkot dīķi, var izmantot mazu strūklaku vai keramisku putnu dzirdinātavu. Ja dārzā ir ūdenskrātuve, tai blakus ieteicams stādīt kļavu vai ginko, jo šie koki ir augstāki un atspīdēs ūdenī, kas kā spogulis bagātinās to radīto efektu.