Gribu dārzā vistu kūti: ar ko sākt?  (1)

Putnkopība Latvijā šobrīd piedzīvo vēl nebijušu popularitāti – arvien vairāk cilvēku izvēlas turēt dažādus mājputnus pašpatēriņam vai vienkārši priekam. Šā vai citādi – ir vairākas lietas, kas jāņem vērā, ja vēlaties mājās ieviest savu mājputnu ganāmpulku.

Vispirms ir jāsaprot mērķis, kādam mājputnus vēlaties turēt, un atkarībā no tā jāizvēlas mājputnu suga – vistas, pērļu vistas, pīles, zosis vai kas eksotiskāks – pāvi vai fazāni. Katrai putnu sugai ne tikai ir citāda uzvedība, bet arī savas prasības un nepieciešamības gan barības, gan novietnes ziņā, kas noteikti jāņem vērā. Plaša informācija par katru sugu atrodama internetā, kā arī var konsultēties ar jau pieredzējušiem putnkopjiem.

Tā kā izplatītākais mājputnu turēšanas mērķis ir olu vai gaļas ieguve, šoreiz runāsim par vistu turēšanu.

Ja galvenais putnu turēšanas mērķis ir olas, jāskatās uz dējējvistu šķirnēm, bet gaļas ieguvei – uz broileriem.

Jebkurai putnu novietnei ir jāpilda vairākas funkcijas, lai nodrošinātu putnu labsajūtu, līdz ar to – labu dējību, gana daudz olu vai dzīvmasas pieaugumu broileriem.

Lai izvērtētu, kādu māju vistām veidot, jāatbild uz jautājumu – vai vistas turēsiet tikai siltajā laikā un rudenī "liksiet zupas katlā", vai vēlaties vistas turēt visu cauru gadu? Vasaras mājas var būt vieglākas konstrukcijas, kamēr novietne, kurā putni droši varētu uzturēties arī ziemā, būs cītīgāk jāpārdomā un pienācīgi jāuzbūvē. Ja putnus turēsiet tikai gada siltajā laikā, lielisks variants ir pārvietojamās novietnes ar iežogotu ganīšanās teritoriju.

Vistas ir viegli turēt teju jebkur, ja tām tiek nodrošinātas pamatvajadzības. Pats svarīgākais – putnu mājai jābūt sausai, labi vēdināmai un gana plašai izvēlētajam putnu skaitam. Tai jāpasargā putni no lietus, vēja un plēsējiem. Dējējvistu novietnei jābūt aprīkotai ar ligzdām dēšanai un laktām nakšņošanai, kamēr broileru novietnē bez ligzdām var iztikt, savukārt laktas nedrīkst novietot pārāk augstu, jo, putnam pieņemoties svarā, tas var gūt traumas.

Ja būvēsiet novietni, kurā putniem uzturēties visu gadu, apsveriet betona grīdas ieklāšanu, bet sienas būvēšanu sāciet ar dažiem betona blokiem, kas novērsīs grauzēju un plēsēju iekļūšanu iekštelpās, rokoties zem novietnes ārsienām un grīdas.

Āra pastaigu laukumus ierobežojiet ar pīto žogu, ierokot to aptuveni 30 cm dziļumā un veidojot žoga malas noapaļojumu uz ārpusi. Lielākā daļa plēsēju mēģina rakt ejas pie paša žoga, kas nesekmēsies padziļinātās žoga malas dēļ, un beigās plēsējs atdursies pret žoga nolocījumu. Papildus tam vidēja izmēra grants un akmeņu izklāšana gar žoga malu kavēs plēsēju vēlmi rakt gar pašu žoga malu. Šāds žogs veiksmīgi pildīs savu funkciju.

Lai aizsargātu putnus no lidojošajiem plēsējiem, pārklājiet āra nožogojumu ar tīklu. Krūmu, koku un dažādu citu augu ar bagātīgu vasu atrašanās nožogojumā sniedz mājputniem iespēju zem tiem paslēpties gan no plēsējiem, gan karstuma.

Latvijā ir daudz saimniecību, kas piedāvā gan cālīšus, gan jaunputnus, kas drīz sāks dēt. Iesaku pirkt putnus no reģistrētām saimniecībām un zinošiem putnkopjiem, tādējādi pasargājot sevi no iespējamiem "pārsteigumiem" vēlāk – slimībām, patoloģijām vai neatbilstības šķirnei. Var nopirkt vistas arī no lielfermām, dodot putniem iespēju turpināt dzīvi jūsu dārzā. Šīm vistām būs nepieciešams laiks un uzmanība, kamēr tās pieradīs pie jaunajiem apstākļiem, bet tās tīri labi iedzīvojas.

Ņemiet vērā: ja grasāties pirkt cālīšus, lai bērniem prieks skatīties, kā tie izaug, jārēķinās, ka olas no šiem cālīšiem sagaidīsiet rudenī, pat tuvāk ziemai, jo atkarībā no dējējvistu šķirnes cālīši sāk dēt, sākot no 4 mēnešu vecuma un vēlāk! Turklāt, pērkot cālīšus, pievērsiet uzmanību, vai tie ir šķiroti. Pērkot nešķirotus cālīšus, nezināsiet, cik jums izaugs vistiņu un cik – gailīšu.

Putnu cena ir atkarīga no šķirnes un vecuma. Cālīšus iespējams nopirkt par pāris eiro gabalā, kamēr pieaugušu putnu cena var būt pat vairāki desmiti eiro (ir šķirnes, kur viena indivīda cena mērāma pat simtos).

Nereti izskan jautājums – ja pērku vistas, vai obligāti vajag arī gaili? Gailis ir kā "broša" vistu pulkam – spožas spalvas, stalta stāja un atkarībā no šķirnes vēl citi "bonusi", piemēram, bagātīga sekste, īpašs spalvu krāsojums utt. Gaiļi parasti ir lielas personības, vienalga, kādas šķirnes un ar kādām fiziskajām dotībām tie būtu.

Ir dalīts viedoklis par gaiļa vērtību ganāmpulkā, vieniem uzskatot, ka bez krāšņuma ieguvumu ir maz, bet citiem norādot, ka gaiļa loma ir nozīmīga, piemēram, uzraugot vistu drošību pret plēsējiem.

Ja vistu barā ir gailis, var novērot, ka vistas tiecas uzturēties gaiļa tuvumā un ir drošākas. Taču jāņem vērā pāris lietu, ja esat izlēmis par labu gaiļa esamībai vistu ganāmpulkā:

Troksnis

Ja dzīvojat blīvi apdzīvotā apkaimē, gaiļa rīta dziesma var traucēt kaimiņu būšanu. Arī dienas laikā gailis var skaļi un ar nelieliem pārtraukumiem "sist trauksmes zvanu", brīdinot vistas.

Agresija

Ja ganāmpulkā ir sīkas šķirnes gailis, kas skrien pakaļ un metas papēžos, tas var šķist uzjautrinoši, taču, ja tas ir, piemēram, 7 kg smags gailis, kas dzenā bērnus pa pagalmu, tad tā ir pavisam cita situācija. Agresija gaiļiem mēdz būt neparedzama un ne vienmēr saistīta ar šķirni, kā arī nav iespējams paredzēt, uz ko agresija tiks vērsta. Būtībā, ja gailis netiek socializēts jau no cāļa kājas, jebkas lielāks augumā par viņu pašu var tikt uzskatīts par draudu, no kura gailis centīsies izbēgt vai, tieši otrādi, kam metīsies uzbrukumā.

"Apceltas" vistas

Pārmērīga pārošanās ir bieži novērojama nelielos piemājas ganāmpulkos. Ja gailim ir ne vairāk par 15 vistām, iespējams, novērosiet, ka vistām sāk parādīties plika mugura, kakls un galva. Var būt pat nopietnāki savainojumi ar plēstām brūcēm. Situāciju iespējams uzlabot, gailim apgriežot nagus un piešus. Ilgstošākam risinājumam – apgādājieties ar lielāku skaitu vistu.

Kad putnu māja gatava un putni iegādāti, gan novietne, gan putnu ganāmpulks jāreģistrē Lauksaimniecības datu centrā (LDC). Par reģistrāciju veicams vienreizējs maksājums – 5,69 eiro par novietni un 5,69 eiro par ganāmpulku. Reģistrāciju var veikt arī, izmantojot portāla "Latvija.lv" pakalpojumu, taču sīkāk informācija par reģistrāciju un nepieciešamajiem dokumentiem izlasāma LDC mājaslapā. Mājputnu ganāmpulks ir jāreģistrē no pirmā putna.

Mūsdienu vistas ir cēlušās no Dienvidaustrumāzijas savvaļas vistām, kas gadā izdēj vien ap 12 olām un tās pašas pārošanās laikā, taču ģenētiskās selekcijas rezultātā ir izveidoti putni, kas spēj izdēt 300 olu gadā un dēj visu gadu. Selekcija nodrošinājusi agrāku dēšanas sākšanu un lielākas olas. Vistas "ražīgums" jeb izdēto olu skaits, pirmkārt, ir atkarīgs no šķirnes, bet, otrkārt, no tā, vai barībā ir pietiekams uzturvielu daudzums, lai olu izdētu.

Lai dējība būtu labāka, vistām jānodrošina ar uzturvielām bagāta barība. Sabalansēta barība, kurā iekļautas visas nepieciešamās uzturvielas (olbaltumvielas, vitamīni, minerālvielas), varēs nodrošināt maksimālu un regulāru olu ražošanu. Barības kvalitāte ietekmē gan putna veselību un augšanu, gan izdēto olu kvalitāti.

Iesaku nebaidīties no "kombikorma", kas ir kombinētā barība, radīta atbilstoši putnu sugai un vecumam. Specializētā barība nodrošina putniem nepieciešamās uzturvielas vajadzīgajā daudzumā.

Ņemiet vērā: lai samazinātu risku saķert slimību, mājputni ir jābaro un jādzirda vietā, kur barībai un ūdenim netiek klāt savvaļas putni.

Ņemiet vērā:

Ja ir kādi jautājumi, droši vērsieties Latvijas Apvienotajā putnkopības nozares asociācijā, kas apvieno gan lielus, gan mazus putnkopjus, kas spēs sniegt padomu un atbildēt uz jautājumiem.