Pagājuši 20 gadi, kopš Rīgas Zooloģiskajā dārzā augusts tika sludināts kā "Lauvu mēnesis" un apmeklētāji pulcējās pie zoodārza lauvu mītnes, vērojot četru mundru lauvēnu rotaļas. Nu vērīgākie apmeklētāji zoodārza lauvu mītnē atkal pamanījuši kādu no diviem 31. maijā dzimušajiem lauvēniem, kurus māte uz brīdi iznesusi pagozēties saulītē. Tomēr tas nenozīmē, ka šogad augustā atkal pilnīgi noteikti zoodārzā tiks sludināts "Lauvu mēnesis" un notiks vārda došanas svētki, jo lauvēniem vēl veiksmīgi jānodzīvo divi, viņu dzīvē visbīstamākie mēneši.
Šobrīd piecus gadus veco Āfrikas lauveni Cvangu (Tswanga) un septiņus gadus veco lauvu tēvu Kali uz Rīgu atveda 2017. gadā, attiecīgi no Bovālas (Francija) un Givskudas (Dānija) zoodārziem. Jau pērnā gada augustā "karaliskajam" pārim piedzima četri mazuļi, kuri diemžēl neizdzīvoja gan veselības problēmu, gan pašas jaunās lauvenes dēļ. Tas nepieredzējušas mātes pirmdzimtajiem nav retums ne zoodārzos, ne arī dabā, jo lauvenei vēl pilnībā nav pamodies mātes instinkts un gūta pieredze.
Šogad no pieciem 31. maijā dzimušajiem lauvēniem trīs izrādījās pārāk vārgi, lai pacīnītos par mātes uzmanību un pienu. Atlikušie divi šobrīd aug un attīstās atbilstoši vecumam. Tie nepacietīgi rāpo pa migu un vēro apkārtējo pasauli ar pavisam nesen atvērušamies ačtelēm. Kaut lauvenes parasti mazuļus slēpj migā vismaz līdz divu mēnešu vecumam, Cvanga savus pēcnācējus pasākusi lepni iznest āra mītnes smiltiņās un atrādīt tēvam Kali (un, protams, arī apmeklētājiem), tā sagādājot ne mazums raižu zoodārza darbiniekiem, jo, satraucoties par cilvēku tuvumu, lauvene kļūst agresīva un nejauši var savainot mazuli.
Zoodārzos pieņemts atviegloti uzelpot par mazuļu likteni tikai pēc tam, kad divu mēnešu vecumā tiem veikta vakcinācija un detalizēta veselības pārbaude, pēc kuras mazuļi atkal veiksmīgi atgriezušies mātes aprūpē. Līdz tam atliek vienīgi stingri "turēt īkšķus" par lauvēnu veselību un, pats galvenais, pamanot kādu no tiem plašās mītnes smiltīs, netrokšņot un nesatraukt jauno māti.
Āfrikas lauvas ir ierakstīti Pasaules Sarkanajā grāmatā kā "jutīga suga", tātad to izdzīvošana dabā daudzviet ir apdraudēta. Suga iekļauta arī Vašingtonas konvencijas (regulē tirdzniecību ar apdraudēto dzīvnieku un augu sugām) otrajā pielikumā un tās turēšanas zooloģiskajos dārzos kontrolēšanai izveidota Āfrikas lauvu Apdraudēto sugu Eiropas programma. Kali un Cvanga šīs programmas īstenošanas gaitā ir visai vērtīgi dzīvnieki, jo ir skaidri zināma viņu senču izcelsme – Dienvidāfrikas reģions, Krīgera Nacionālais parks. Šobrīd tiek pievērsta ļoti liela uzmanība tam, lai nebrīvē turēto un vairoto lauvu izcelsme būtu zināma, tādejādi saglabājot katram reģionam raksturīgo pasugu saglabāšanu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
