"Varbūt kāds zinošs dārznieks var atbildēt, kas šī par kaiti? Upeņu un jāņogu krūma lapām un arī pašām jāņogām," vaicā portāla "Delfi" lasītāja Kintija, kura iesūtījusi arī foto (skatīt titulbildē).
Portāls "Māja&Dārzs" padomu vaicāja pieredzes bagātajiem Dārzkopības institūta pētniekiem. Dārzkopības institūta vadošā pētniece Dr.biol.Sarmīte Strautiņa, apskatot fotoattēlu, secināja – tā ir kausiņu rūsa. Viņa iesaka krūmiem lietot fungicīdu smidzinājumu, tiesa, pašlaik krūmus ar līdzekli apstrādāt nevar, tas jādara pēc ražas novākšanas.
Kā liecina informācija Valsts augu aizsardzības dienesta mājaslapā, ogu krūmu kausiņrūsu (Puccinia ribesii-caricis), kas tiek saukta arī par ogulāju grīšļu rūsu, ierosina sēnes (Puccinia ribesii-caricis). Tās bojā ne tikai jāņogas un upenes, bet arī ērkšķogas. Parasti slimības pazīmes novērojamas uz lapām, lapu kātiem un jaunajām ogām. VAAD mājaslapā teikts, ka pavasarī un vasaras sākumā uz lapām, lapu kātiem un jaunajām ogām vai ziediem parādās lieli dzeltenīgi oranži plankumi, uz tiem, lapu apakšpusē, veidojas dzeltenas un oranžas pustulas. Spēcīgas infekcijas gadījumā vasaras vidū bojātie ķekari, lapas un ziedi nokrīt.
VAAD mierina – ievērojamus ražas zudumus ogu krūmu kausiņrūsa nerada, bet atsevišķos gadījumos var nobirt līdz 50 procentiem lapu, kā rezultātā augi panīkst un ražība ievērojami samazinās.
VAAD ieteikumi, kā ierobežot slimību:
- jāiznīcina ogulāju tuvumā esošie grīšļi;
- augsnē jāiestrādā nobirušās lapas;
- nedrīkst sabiezināt stādījumus;
- jāaudzē izturīgas šķirnes;
- agri pavasarī jālieto fungicīdi.
Plašāku informāciju par ogu krūmu kausiņrūsu var lasīt šeit.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
