Iepriekš jēkabpilieši Rīgas Zooloģiskajā dārzā dzimušajiem lūšiem devuši visai skanīgus vārdus – Jakobīne, Hercogs, Jete, Lūsija, Ambēra, Jēkabs, Jākobs. Tomēr vēl pirms vārda došanas svinībām lūsēnus gaida kompleksā vakcinācija. Arī zoodārza pārstāvji lūdz ievērot iekšējās kārtības noteikumus un nenākt pārāk tuvu lūšu mītnei, lai nesatrauktu jauno ģimeni.
Daudzviet Eiropā Eirāzijas lūsis un tā pasuga ziemeļu lūsis, kas sastopams Latvijā, savvaļā ir nopietni apdraudēti. Tādēļ zoodārza pārstāvji uzsver, ka ir ļoti svarīgi šo sugu pilnvērtīgi saglabāt arī nebrīvē, tāpēc kopš 2002. gada visi dati tiek apkopoti lūšu Eiropas ciltsgrāmatā.
Gan lūsim Rubīnam, kuru savulaik atrada kādā Vidzemes mājas pagalmā, gan lūsenei Dadzei, kuru no Viļakas mežiem uz zoodārzu atveda mežstrādnieki, Eiropas zoodārzos nav radinieku, kas šī lūšu pāra iespējamos pēcnācējus padara īpaši vērtīgus Eiropas lūšu sugas saglabāšanas projekta ietvaros.
Turpretī Rubīna un viņa iepriekšējās "būrabiedres" Kamēlijas izaudzināto lūsēnu skaits nebrīvē bija kļuvis pietiekams, tādēļ Kamēlija tika nosūtīta uz Poliju, lai Rubīns varētu nodibināt jaunu ģimeni. Šī pāra 10 pēcnācēji savulaik nonāca gan Polijā, kur ar Pasaules Dabas fonda atbalstu tiek realizēta lūšu atjaunošanas programma, gan Somijā, gan citās valstīs.
20 gadu laikā, piedaloties šajā lūšu vairošanas programmā, Rīgā un Rīgas zoodārza filiālē "Cīruļi" dzimušie kaķi nosūtīti uz zoodārziem Igaunijā, Lietuvā, Skotijā, Somijā, Spānijā, Ungārijā, Ukrainā un citviet. Piemēram, 2014. gadā dzimušais Hercogs kopā ar "Cīruļos" dzimušo Lūsiju nu dzīvo Rīgas sadraudzības pilsētas Kobes zoodārzā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
