Vai putnus karstajā laikā jāpadzirdina?  (1)

Putnu vērotājs Kaspars Funts teic, ka putniem dabā visa kā ir pietiekami, arī karstumā, tajā skaitā ūdens. Putnotājs skaidro: "Putniem nav sviedru dziedzeru, viņi karstumā lieko organisma siltumu izvada elpojot, tāpēc karstumā dažkārt var novērot putnus ar vaļēju knābi. Ja ierīko dzirdinātavu, protams, putniem būs papildu vieta, kur padzerties un mazgāties. Bet tad visu laiku dzirdinātavas trauks jātur tīrs un pilns ar ūdeni. Trauka malām jābūt ļoti lēzenām un dziļumam ne vairāk par pāris centrimetriem, lai tas nekļūtu putniem par lamatām un vietu noslīkšanai."

Funts atgādina: "Var jau likt kaut kādas dzirdinātavas, bet tas putnus pieradina un "palīgu" sasaista, jo, ja reiz ir sākts dzirdīt, tad tas ir jādara visu karsto un sauso periodu katru dienu, raugoties, lai dzirdinātavā visu laiku ir tīrs ūdens."

Arī biologs Vilnis Skuja uzskata: "Putnu dzirdināšana ir kaut kas līdzīgs putnu barošanai ziemā – var, bet patiesībā tas ir prieks vairāk pašam dzirdinātājam. Putnam ir spārni, viņš var aizlidot un sameklēt dzeramo jebkur. Mēs jau nedzīvojam tuksnesī. Tur gan smilšvistiņas lido pat daudzus desmitus kilometru pie ūdeņiem, padzeras, samērcē spalvas un lido atpakaļ. Viņu spalvām ir tāda struktūra, ka tās sakļaujas, un ūdens kādu stundu neizžūst, viņa var atnest savās spalvās ūdeni kilometriem tālu. Mums nav tādu putnu un tādu apstākļu – jebkurš putns zina, kur trīs minūšu attālumā ir ūdens. Ja putns ir vesels un ja viņš lido, dzirdinātava jūsu pagalmā viņam ir tikai komforta dēļ – lai nav tik tālu jālido."

Putnu pašdzesēšanās spēja ir apbrīnojama. Vilnis Skuja stāsta: tā kā putnu ķermeņa temperatūra ir ap 40 grādiem, tad karstumā, kas cilvēkam liekas liels, putns lielu diskomfortu neizjūt. Viņš izvada karstumu no sevis, turot vaļā knābi. Biologs uzsver, ka dažreiz putni pat izbauda karstumu: "Apsēžas, paver spārnus, lai visi spalvu parazīti no saules karstuma noģībtu, pats kaifā paver knābi un piešķiebj galvu – vienu vaigu pret sauli, otru vaigu pret sauli…"

Arī ūdens putniem, protams, patīk. Biologs stāsta: "Cilvēki noteikti ir redzējuši, ka pēc pēkšņa lietus putni peļķēs labprāt mazgājas – viss bars iespurdz peļķē un sāk mazgāties. Tie, kas nemazgājas, riskē saslimt un pēc tam neatstāt pēcnācējus. Tāpēc viņi ir kā traki uz pēršanos. Ja putnam ūdens tuvumā ir, viņš nāks un dzers, un pērsies."

Skuja atzīst, ka putnu vērošana Eiropā, īpaši Anglijā, ir ļoti populāra, un iespējams iegādāties visdažādākās putnu dzirdinātavas, pieskaņotas dažādiem stiliem. Dzirdinātavas bieži izmanto fotogrāfi – pie tām putnus vieglāk fotografēt, tāpat kā zvērus pie barotavām.

Biologs uzsver: "Putnu dzeramtraukam jābūt lielam, lēzenam, ar seklu ūdeni – kā paplātei. Dzirdinātavā ūdens būtu jāmaina, un tā regulāri būtu jāmazgā. Vasarā ātri attīstās visādas baktērijas, un dzirdinātava var kļūt par vietu, kur putni viens otram nodod dažādas slimības. Putni slimo tāpat kā visi un, ja dzirdinātava ir tāda, ko nekad nemazgā, tur var savairoties kāju ērcītes, sēnītes, putni tur var nodot viens otram arī dažādas iekšķīgās slimības. Protams, ja putni atraduši kādu vietu, kur ir ūdens – kāds krāns pil vai regulāri kāds ūdens tiek liets – tāpat jau viņi tur pulcējas, un tur neviens ne mazgā, ne tīra, un slimības var izplatīties tāpat. Bet, ja vēl uzstāda papildu vietu, kas pievelk putnus un kur pulcējas dažādi putni un apmainās ar savām kāju sēnītēm vai ērcītēm, tas nav labākais."

Abi putnu pazinēji ir vienisprātis: ja dzirdinātavu nelieto atbildīgi, ja neesat gatavs reizi pāris dienās to izmazgāt un arī apkārtni, kur putni nolaižas pie dzirdinātavas, kārtīgi nomazgāt, varbūt pat ar ziepēm, tad labāk varbūt nemaz nevajag.