Amoriņš ir pirmais dzīvnieks, kuru Zane adoptējusi no patversmes. "Godīgi, īsti neredzu atšķirību, jo Amoriņš ir tikpat mīļš kā mana vecākā kaķene. Dzīvnieciņi jau izjūt cilvēku dabu, un, cik lielu mīlestību sniedzu viņam, tik lielu mīlestību, ja ne pat dubultā, saņemu atpakaļ," pārdomās dalās kaķa saimniece.
Kādu laiku pirms Amora adoptēšanas Zane zaudēja vienu no saviem mīluļiem – Garfildu. "Viņu man atņēma trombs sirdī. Pēc kāda laika izlēmu, ka vēlos atrast kādu kaķīti, kas labprāt mīļotos un murrātu. Mana otra kaķene ir diezgan rezervēta, patīk noskatīties no malas uz visu, kas notiek. Tad nu sāku skatīties visur, vai nav kāds kaķītis, kas meklētu mājas. Vairāk biju nosliekusies uz kaķēna ņemšanu, bet kaut kā Amora bildīte uzrunāja, izlēmu izlasīt aprakstu. Pēc apraksta sapratu, ka meklēju tieši Amoru," stāsta Zane. Viņa piebilst, ka jau aprakstā tika minēts, ka Amoram ir trīs kājiņas, taču tas viņu neatturēja. "Zināju, ka vēlos viņam dot mājas."
Šaubas par Amoru Zanei nav bijušas nevienā brīdī. "Un par ģimenes locekļiem... Nekad neesmu prasījusi viņu viedokli saistībā ar lēmumiem, kas ietekmēs tikai manu, ne viņu dzīvi. Runājot par otro pusīti, pie lēmuma pieņemt Amoriņu nonācām kopā."
"Man personīgi šķiet, ka viņš ātri iedzīvojās," norāda Zane. "Pati arī centos darīt visu iespējamo, lai Amoriņš justos ērti un nebūtu grūtības tikt uz palodzes. Mīļoju un spēlējos, cik daudz vien varu. Amoriņam ļoti patīk spēlēties, labprāt skraida pakaļ bumbiņai, patīk arī iziet ārā pastaigāties – pavadiņā. Un ļoti patīk gulēt man blakus pa nakti. Kad ārā ir karsts, tad gan guļ uz grīdas, bet tāpat blakus gultai." Saimniece teic, ka bez blēņām arī nav iztikts. "Nopirku jauku kaķu tualeti, tādu, kurā var ieklāt miskastes maisu, bet galu galā sapratu, ka Amoriņam maiss viņa tualetē galīgi nav pa prātam. Sapratu to tikai tad, kad bija paspējis apčurāt manus apavus... Tagad maiss viņa tualetē vairs nav, un blēņas vairs netaisa."
Ikvienam, kurš apsver domu adoptēt dzīvnieku, Zane iesaka vispirms kārtīgi apdomāt, vai drīz vien nepārdomās. Tāpat kaķa saimniece norāda uz nepieciešamību kārtīgi izlasīt aprakstu un pieteikties apciemot. "Protams, ja ar pirmo reizi vēl nesaprotat, vai radusies saikne, šaubos, ka kāds iebildīs, ja izlemsiet apciemot dzīvnieciņu vēl pāris reizes līdz lēmuma pieņemšanai. Un, ja atrodat kādu dzīvnieciņu ar trim kājām, kā tas bija manā gadījumā, un vienīgais, kas atgrūž, ir kājiņas trūkums, ziniet – tas nekādā veidā nebremzēs dzīvnieciņu. Protams, paies laiks līdz apradīs un atradīs balansu no jauna. Protams, būs citreiz jāpalīdz nomierināties, kad dzīvnieciņš nokritīs, jo pazaudējis balansu. Bet uzskatu, ka tas nav šķērslis īstai mīlestībai. Amoriņš diezgan ātri atrada savu balansu un tagad bizo pa visu māju, trenkājot bumbiņu vai savus kaķu draugus," pieredzē dalās Zane.
"Ir jāiemācas saprast, ka dzīvnieciņiem, tāpat kā cilvēkiem, ir savs raksturs un savas domas. Visam var atrast risinājumu, ja kārtīgi to meklē un nav slinks. Ir viegli mīlēt perfekto, ir viegli padoties, bet jāmāk iemīlēt kādu ar visiem viņu niķiem un stiķiem un vienkārši strādāt ap un ar to," tā kaķa saimniece.
Kā zināms, patversmēs visā Latvija savu cilvēku gaida daudz dzīvnieku. Dažādus sludinājumus vari atrast vietnē "Pukainis.lv".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
