Kā informē projekta vadītājs Juris Zalmanis, dalībai pieteicās LMĪB biedri – gan fiziskas, gan juridiskas personas, atvēlot savus meža īpašumus platformu uzstādīšanai. Projekta aptveramā ģeogrāfija ir visai plaša – pārstāvēta gan Kurzeme, gan Latgale, gan Vidzeme. Visi objekti atrodas mežaudzēs, kur ūpis potenciāli varētu ligzdot atbilstoši Pūču sugu aizsardzības plānā noteiktajām prioritārajām teritorijām ūpim.
Ūpim kā lielākajam pūčveidīgajam putnam ir nepieciešamas plašas ligzdas. Līdzīgi kā citas pūču sugas, tas ligzdu pats nebūvē, bet piemērotā substrātā izkašņā bedrīti dēšanai. Šīs dēšanas bedrītes sasniedz ievērojamus apmērus: 30-50 centimetri diametrā ar 6-23 centimentru dziļumu. Šādās vietās tās apdraud dažādi plēsēji, kā arī putni ir sevišķi jutīgi pret traucējumu. Zalmanis stāsta: “Projektā paredzēts izvietot ligzdošanas platformas ūpim 6-8 metru augstumā koku zaru žuburos vai zaru žāklēs. Un ir cerība, ka kādā no nākamajiem gadiem ūpis izvēlēsies mūsu uzstādītās platformas ligzdošanai.”
Smilšakmens atsegumos ligzdojošā populācija ir gandrīz izzudusi vai ir izzūdoša. Sugas apdraudētība Latvijā, atbilstoši starptautiski atzītajiem IUCN kritērijiem, – kritiski apdraudēts (CriticallyEndangered, CR), jo tā populāciju veido mazāk kā 50 pieauguši indivīdi. Lielākā skaitā sastopams Baltijas jūras piekrastē un lielo seklūdens ezeru (Babītes, Kaņiera, Engures ezeri) tiešā tuvumā.
Projekts tiek īstenots Latvijas Vides aizsardzības fonda izsludinātajā projektu aktivitātē Sugu un biotopu stāvokļa uzlabošana. Tas īstenots ar LVAFA finansējumu 10 971 eiro apmērā un ar LMĪB līdzfinansējumu. Ūpju aizsardzības projekts tiks realizēts pusotra gada laikā – 2021. gadā izgatavojot un uzstādot platformas ūpju ligzdām, un 2022. gadā tās apsekojot.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
