Ko darīt ar lilijām pēc ziedēšanas – darbi liliju dobē augustā  (3)

Uzreiz pēc ziedēšanas nogriež vai nolauž vecos liliju ziedus, lai sīpols ar stublāju netērētu barības vielas sēklu veidošanai. Šovasar bija īpaši piemēroti apstākļi liliju ziedu apputeksnēšanai – karsts laiks un daudzi apputeksnētāji (bites, kamenes, ziedu mušas, naktstauriņi un citi), kas veicināja pogaļu izveidošanos. Ja nevajag sēklas, pogaļas nolauž pēc iespējas ātrāk.

Nolasa nobirušās ziedlapas no augsnes virskārtas. Pūstot uz mitrās augsnes, tās var ierosināt slimības, īpaši sēņu izraisītas. Vienlaikus izravē stādījumus no nezālēm, jo neizravētos, biezos stādījumos mitinās kaitēkļi. Ravē no rīta vai vakarā, nevis pusdienlaikā, lai neiekalst augsnes virskārta, kur atrodas piesaknes.

Augustā samazina laistīšanu, jo pēc ziedēšanas sīpola nobriešanai nevajag tik daudz mitruma kā ziedu veidošanai. Sīpols ar zvīņlapām spēj uzkrāt ūdeni un tik ātri neizkalst arī sausumā.
Laista uz augsnes, nevis rasina uz stublāja un lapām, lai neveidotos puve. Laistot zālienu vai puķu dobes jāuzmana, lai ūdens pilieni netiek uz liliju lapām. Labāk laistīt dziļāk un retāk, nevis katru dienu nedaudz apsmidzināt. Laista no rīta, nevis pusdienlaikā tveicīgā saulē, kad ūdens strauji iztvaiko un augs to nevar uzņemt. Augsnei jābūt vienmērīgi mitrai līdz saknēm un sīpolam apmēram 15–20 cm dziļi.

Pēc ziedēšanas lilijas mēslo ar kādu no kompleksajiem mēslojumiem ar samazinātu slāpekļa saturu, piemēram oranžo "Kristalonu" NPK 6–12–36+mikroelementi, lieto 20 g uz 10 l ūdens reizē ar augu laistīšanu.

Nolasa oranžo vaboli jeb lilijgrauzi un savāc kāpurus, kuri nograuž lapas. Siltajā vasarā vabolei attīstās vairākas paaudzes un pēdējā pārziemo augsnē.

Ja stublājs ar lapām ir zaļš, to negriež līdz pat vēlam rudenim, jo tie baro sīpolu un vairsīpoliņus. Kad liliju lapas rudenī paliek dzeltenīgi brūnas, nogriež vai izrauj stublāju no augsnes.

Augusta beigās, septembra sākumā sāk stādīt vai pārstādīt sīpolus. Lilijas bez pārstādīšanas vienā vietā audzē trīs līdz piecus, pat 10 gadus. Āzijas un LA lilijas vairojas ātri, tās pārstāda pēc 3-4 gadiem, smaržīgās austrumlilijas, trompetlilijas un OT lilijas vairojas lēni un tās pārstāda pēc 4-5 gadiem. Martagonlilijas necieš pārstādīšanu, tāpēc tās pārstāda – pēc 5–10 gadiem, tāpat arī balto liliju. Sīpolus izrok, sašķiro un pārstāda citā vietā svaigā augsnē. Tajā pašā vietā tūlīt nestāda, bet pēc 4-5 gadiem, jo sēņu sporas un kaitēkļi saglabājas augsnē vairākus gadus.

Lilijas stāda saulainā vai viegli noēnotā vietā. Nav pieļaujama stādīšana pilnīgā ēnā, jo stublājs izstīdzēs, tieksies pēc saules, kā arī ziedēšana būs mazāka nekā saulē. Izņēmums ir martagonlilijas, Kanādas lilija, panterlilija, krāšņā lilija un vēl dažas citas sugas, kuras labi aug pusēnā.

Piemērotākā lilijām ir viegla, irdena, trūdvielām bagāta smilšmāla augsne ar labu gaisa un ūdens caurlaidību. Lilijas var audzēt arī mālsmilts augsnē, tikai jānodrošina laba drenāža, ielabojot ar kūdru vai rupju smilti. Sīpolu stāda trīs sīpolu dziļumā – lielos sīpolus 15–20 cm dziļi, bet mazos 8 – 10 cm dziļi (attālums no augsnes virskārtas līdz sīpola pamatnei). Izņēmums ir baltās, jeb baznīcas lilijas sīpoli, kurus stāda seklāk – 2,5–5 cm. Pie pārstādīšanas sīpolus nedrīkst iekaltēt un turēt atklātā saulē. Pēc iestādīšanas stādījumus pārklāj ar kūdru vai mulču apmēram 5 cm biezā kārtā.