Vitamīnu karalienes krūmcidonijas: kā pareizi novākt un uzglabāt augļus

Šī vasara bija izaicinājumu pilna, kas noteikti atstāja ietekmi arī uz krūmcidoniju ražu. Tur, kur nebija iespējams ilgstošā sausuma laikā augiem dot papildus mitrumu, augļi, visticamāk, būs sīkāki, ar ne tik skaistu krāsojumu. Dārzos, kuri cieta no negaisiem ar krusu, uz augļiem būs redzami krusas bojājumi, kuros, iespējams, jau iekļuvušas makroskopiskās sēnes, kas izraisa augļu puvi. Krasās temperatūras un mitruma svārstības jūlijā un augustā bija stress augiem, un krūmcidonijām tas izpaužas kā sarkani punktiņi uz augļiem, kas, lai gan nav slimība, tomēr bojā skatu, un nepatīk pircējiem. Gatavojot sukādes savām vajadzībām, gan par tiem nebūtu jāuztraucas, jo tie ir fizioloģiska rakstura bojājumi.

Lai noteiktu krūmcidoniju augļu pareizo novākšanas laiku, jāveic kompleksa augļu gatavības pakāpes novērtēšana. Jānovērtē virsmas krāsojums, augļu aromāts – smarža, kā arī sēklu tests (krāsa). Var izmantot arī joda cietes testu, ko parasti lieto āboliem, taču vienkāršāk ir sagaidīt brīdi, kad augļiem jūtams krūmcidonijām raksturīgais aromāts, tie kļūst mazliet vaskaini un sēklas ir pilnīgi brūnas. Augļus novācot laikā, tie ilgāk saglabāsies svaigā veidā un tiem būs visaugstākā bioķīmiskā vērtība. Krūmcidoniju novākšanas laiks (no augusta pēdējās nedēļas līdz pat septembra beigām) var atšķirties pa gadiem un arī pa šķirnēm un jo sevišķi, ja tiek audzēti sēklaudži.

Bieži vien augļi krūmā nenogatavojas vienlaicīgi, tāpēc vislabāk ražu vākt pakāpeniski, izlases veidā labvēlīgos laika apstākļos. Vēlams, lai iepriekšējā dienā nebūtu lijis, būtu bijušas pozitīvas gaisa temperatūras. Augļi jāvāc uzmanīgi, nemetot traukā, mehāniski nebojājot miziņu (veidojas puves, mitruma zudumi). Augļi ar redzamiem mehāniskiem, kaitēkļu vai slimību bojājumiem vai to pazīmēm jāatlasa atsevišķi – tie nebūs piemēroti uzglabāšanai. Nebūtu labi arī nokavēt augļu vākšanu, jo, ja tie nobirst, ātrāk var notikt inficēšanās ar puvēm. Veseli, sausā laikā novākti augļi glabātavā (+2 -3 grādu) temperatūrā ar gaisa relatīvo mitrumu apmēram 85 procenti un labu ventilāciju) var glabāties, būtiski nezaudējot kvalitāti līdz pat diviem mēnešiem. Ja glabājam ilgāk, augļiem var parādīties dažādi bojājumi, ko izraisa sēņu vai fizioloģiska rakstura slimības (mizas brūnēšana, brūngani mizas iegrimumi u.c.). Mājas apstākļos labāk augļus iespējami drīz pēc novākšanas nomazgāt, izņemt serdes, sagriezt un šķēlītes ievietot saldētavā. Tad jebkurā laikā visas ziemas garumā varēsim gatavot sukādes un vērtīgo sīrupu vai cept plātsmaizes, vārīt saldos ēdienus vai citādi izmantot ēdienkartes dažādošanai.

Noteikti jāsavāc arī slimību un kaitēkļu bojātie augļi un tie jāiznīcina. Šādus augļus atstājot krūmos, tie ir infekcijas avots nākamā gada ražai. Arī lapas, jo sevišķi, ja uz tām bijuši plankumi, kas ir sēņu izraisīta infekcija, būtu jāaizvāc no krūma, lai ierobežotu slimības iespējamu izplatīšanos. Tā kā krūmcidonijām šobrīd nav oficiāli atļauti nekādi fungicīdi sēņu slimību ierobežošanai, tas ir sevišķi svarīgi. Ja kāda iemesla dēļ to nevaram izdarīt, tad rudenī pēc lapu nobiršanas, jānomiglo ar karbamīdu.

Noteikti jāizgriež tie zari, uz kuriem redzami slimību bojājumi, kā arī mehāniski bojāti vai iekaltuši dzinumi. Vēlams izgriezt arī visus tos zarus, kas sabiezina krūmu, veicinot tā noēnošanu. Jāatstāj pēc iespējas jaunāki (div- un trīsgadīgi) zari. Nav vēlami arī tādi zari, kas guļ tieši uz augsnes. Ilgstoši krūmus neveidojot, rodas, t.s. "liekēži" – kaili zari, kas sabiezina krūmu, noēno, noņem barības vielas, traucējot attīstīties ziedpumpuriem un līdz ar to ražai. Lai atvieglotu kopšanu, vēlams krūmus ierobežot, apgriežot zaru galus, kas aug uz zāliena, jo tie pļaujot var tikt bojāti. Izgrieztos slimību bojātos dzinumus no dārza aizvāc un sadedzina. Smalkākos zarus bez slimību pazīmēm var atstāt un, pļaujot zālāju, sasmalcināt. Ja tomēr šim darbam rudenī nepietiek laika, to var darīt arī pavasarī, bet noteikti vajadzētu paveikt līdz ziedēšanai.