Kā kopt kaprīzo puansetiju jeb Ziemassvētku zvaigzni

"Ne viens vien būs piedzīvojis, ka puansetijas zied īsu brīdi, tad nomet lapas un beidz savu dzīves ciklu. Taču patiesībā puansetijas ir daudzgadīgi augi, kurus vairums cilvēku vienkārši nepareizi kopj," atklāj "Kesko Senukai Latvia" produktu speciāliste Līna Spure. Lielākoties puansetijas pie mums sasniedz 35 centimetru augstumu, bet augi, kas tiek pienācīgi aprūpēti, var izaugt pat 50–60 centimetru augsti un kļūt par krāšņu, zaļu dārza rotu vasarā un priecēt ar ziediem Ziemassvētkos. Savvaļas puansetijas dzimtajā Meksikā un Centrālamerikas reģionā sasniedz pat 4 metru augstumu.

Raksta turpinājumā speciāliste dalās padomos, kā kopt un audzēt puansetiju, lai tā priecētu pēc iespējas ilgāk!

Atšķirībā no daudziem citiem augiem puansetija negaida, kad dienas stiepsies garumā, bet ilgojas pēc brīža, kad tās saraujas. Tāpēc arī veikalos ziedošas puansetijas var iegādāties vēlā rudenī un īsi pirms Ziemassvētkiem – tas ir puansetijas ziedu laiks.

Lai atkārtoti uzziedinātu puansetiju, septembra beigās tās diena krietni jāsaīsina: šim augam vajag 8 stundas gaismas un 16 stundas pilnīgas tumsas. Šāds dienas režīms jāievēro diezgan ilgi, apmēram līdz 1. decembrim, kad dienas ir pietiekami īsas, lai puansetijai būtu gana ar dabisko dienu. Tā diezgan ātri uzziedēs – tieši uz Ziemassvētkiem.

Populārākās, īpaši Ziemassvētkos, ir sarkanās puansetijas, taču tās pieejamas arī dažnedažādās citās krāsās: baltas, rozā, oranžas, divkrāsainas un svītrainas baltās krāsas kombinācijā ar citiem toņiem. Jāņem vērā, ka puansetijas košā, krāsainā zvaigznes daļa nav tās zieds, bet gan lapas, kas ar laiku iekrāsojas. Vasarā labi kopta puansetija būs kupla un vienmērīgi sulīgi zaļa. Pats ziediņš ir sīks, dzeltens un visai neizskatīgs, un tas redzams zvaigznes viducī.

Puansetijas nav indīgas ne cilvēkiem, ne mājdzīvniekiem, vienīgi, nolaužot zariņu, baltā sula, kas iztek no lūzuma vietas, alerģiskākiem cilvēkiem var izraisīt dermatītu, tāpēc ieteicams strādāt ar cimdiem. Tāpat jāuzmanās, ja mājās ir mazi bērni, taču nav jābaidās, ka košo augu kāds gribētu likt uz kārā zoba – puansetijas sulai ir nepatīkama garša.

Pats galvenais noteikums, audzējot puansetiju – tai visu laiku jāatrodas mitrā augsnē, taču ne liekā slapjumā, tāpēc pēc laistīšanas pāri palikušais ūdens noteikti jānolej. Vienlaikus jāpieskata, lai puansetijas augsne ne mirkli nebūtu sausa. Viena no galvenajām problēmām, kāpēc augs tik tikko pārdzīvo svētkus, ir tā, ka cilvēkam aizmirstas to regulāri aplaistīt.

Otrs priekšnoteikums ir mērena gaisa temperatūra: 18–22 grādu robežās, kas puansetijai ir ideāla komforta temperatūra. Tai noslīdot zem 10 grādiem vai paceļoties virs 28 grādiem, augs, visticamāk, aizies bojā.

Tāpat puansetijas nemīl caurvēju un straujas temperatūras svārstības. Tāpēc palodze, kuru no apakšas silda radiators, bet no augšas dzesē caur logu stikliem nākošais vēsums un vēdināšanas režīmā atvērts logs, šai puķei nederēs. "Kesko Senukai Latvia" produktu speciāliste Līna Spure iesaka puansetiju turēt tādā vietā, kur nav paredzamas straujas temperatūras svārstības. Piemēram, gaišā istabā to var droši likt uz galda, jo šim augam pietiks ar labu istabas apgaismojumu, tam nav jāatrodas tieši pie loga.

Lai puansetija uzkrātu spēkus un ziemā atkal uzziedētu, pa vasaru tai ieteicams atpūsties dārzā, vēlams, pusēnainā vai ēnainā vietā, kur to var gan iestādīt, gan izlikt ar visu podiņu. Taču jāņem vērā, ka arī dārzā darbojas tas pats likums – augsnei visu laiku jābūt mitrai! Ārā šis augs nepārziemo, tāpēc tam jāļauj izziedēt telpās. Rudens mēnešus, kad puansetijai vajadzīga īsa diena un gara nakts, tā lieliski var pārlaist pagrabā, ja pa dienu tai var nodrošināt nepieciešamo gaismas devu.

Nav nozīmes, vai puansetija, kuru iegādājaties, audzēta Holandē, Vācijā, Dānijā vai tepat Latvijā. Tas ir svarīgi ziemcietēm, kuras, augušas vietējā klimatā, spēs labāk piemēroties tieši tādi apstākļiem, kādos audzētas; puansetijas tiek uzturētas un izziedinātas mākslīgi, tāpēc tām ir vienalga.

Puansetija jāmēslo tikai tad, kad tai nāk jauni dzinumi vai lapas. Derēs jebkurš universāls mēslojums ziedošiem augiem vai zaļajiem augiem. Tas jāatšķaida uz pusi vājākā koncentrācijā un jāmēslo ne biežāk kā reizi trijās vai četrās nedēļās. Ja augs sāk izstīdzēt, to var apgriezt. Piemērotākais laiks ir vēls pavasaris, kad to var saīsināt pat līdz 15 centimetriem, palīdzot tam augt kuplumā un atjaunoties.