Kā vēsta informācija muzeja "Rīgas Jūgendstila centrs" mājaslapā, M. Eizenšteina daiļrade saistās ar vienu no pašām pretrunīgākajām parādībām Rīgas 20. gadsimta sākuma arhitektūrā.
Īres ēka Elizabetes ielā 10 tika uzbūvēta 1903. gadā. Kā vēsta informācija muzeja mājaslapā, tai sevišķi izceļas masku, pāvu, skulpturālo galvu un ģeometrisko figūru kompozīcija fasādes vainagojumā, kā arī ar zilām keramikas plātnītēm iesegtie fasādes laukumi augšējos stāvos. Tāpat muzeja mājaslapā teikts, ka šī fasāde projektēta, pārkopējot un papildinot Leipcigas arhitektu Georga Vinšmaņa un Hansa Kocela fasādes zīmējumu, kas bija publicēts Pēterburgā izdotā fasāžu zīmējumu krājumā. Tā laika kritika, kā vēsta muzejs, ēkas fasādi novērtēja samērā atzinīgi, uzsverot prasmīgo tonālo risinājumu (gaiši pelēks un zils) un apdares materiālu izvēli, un piebilde: "Ja nebūtu šausmīgi izķēmoto sieviešu ķermeņu ar neizprotamajiem riņķiem rokās un tāpat arī briesmīgās sieviešu galvas atikā, tad te nebūtu ko pelt." Ēka un krāšņi rotātā kāpņu telpa restaurēta 2000. gadā.