Raksta turpinājumā viņa portālam "Māja&Dārzs" sniedz padomus par novembrī darāmajiem darbiem puķu dobēs:
"Ja vien nav pagūts izdarīt, nogriežam salnu un lietavu bojātās virszemes daļas peonijām, helēnijām, astilbēm, rudbekijām, ligulārijām, saulactiņām, monardām, skarainajiem flokšiem, krastkaņepēm, dienziedēm, veronikām u.c. ziemcietēm. Visticamāk, ka mēneša otrajā pusē varēs apgriezt arī miķelītes un mārtiņrozes. Tomēr jāatceras, ka uz ziemu neapgriežam ložņu cekuliņu, klinšu alises, kaķpēdiņas, arābes, kumeļpēdas, obretas, bergēnijas, neļķes, sniegarozes, heihēras, ibēres, aslalapu flokšus, prīmulas, akmeņlauzītes, laimiņus un citas ziemcietes ar ziemzaļu vai mūžzaļu lapojumu. Rudenī nevajadzētu apgriezt arī dekoratīvās graudzāles.
Ja oktobris bijis silts, novembrī gaidām augsnes virskārtas uzsalšanu, lai veiktu ziemciešu piesegšanu, kam visbiežāk izmanto sausas zāģu skaidas, kūdru, priedes mizu mulču, sausas koku lapas, arī skujkoku zarus.
Iestājoties kailsalam, ieziemojam rozes, krūma centrā uzberot 15–30 cm (tas atkarīgs no rožu krūma lieluma) augstu konusu no sausas kūdras, zāģu skaidām vai augsnes. Vēlāk rožu krūmus ieteicams nosegt ar skujukoku zariem.
Savācam pēdējās nobirušās lapas un kompostējam.
Līdz 10. novembrim uzrokam pavasara stādījumiem plānotās dobes, jo senču ticējums vēsta, ka šis darbs jāpaspēj līdz Mārtiņiem. Ja zemi traucējot miera periodā, nākamajā gadā uz labu ražu neesot ko gaidīt.
Vēlā rudenī daži ar dārzu saistīti darbi pārceļas uz iekštelpām. Piemēram, šajā laikā nākas sakopt noraktos dāliju gumus, kannu sakneņus, gladiolas, montbrēcijas, galtonijas u.c. ziemošanai izraktos augus."