Augļu un ogu dārzs decembrī: aktuālo darbu ceļvedis

Svarīga ir visu bojāto augļu novākšana un notriekšana no zariem, lai mazinātu iespēju attīstīties augļu puvēm nākamgad. Tie savācami un piemērojami pasākumi to iznīcināšanai. Daudzos gadījumos, darbos ar dažādām augu atliekām un to bojātām daļām, palīdz kompostēšana.

Arī ar nobirušajām lapām jārīkojas tā, lai pavasarī veselas pērnās lapas dārzā būtu sastopamas pēc iespējas mazāk. Tas nepieciešams, jo daži no augu slimību ierosinātājiem, piemēram, ābelēm kraupja ierosinātāja sporas, var pārziemot zem sniega uz pērnajām lapām, un pavasarī, iestājoties noteiktiem apstākļiem, no jauna apdraudēt jaunos dzinumus, lapas un augļaizmetņus. Viena no iespējām ir lielākās platībās šādas lapas apstrādāt ar 5% karbamīda (urīnvielas) šķīdumu, kas zem sniega veicinās lapu trūdēšanu un mikroorganismu darbību. Lai darbotos mikroorganismi, pārstrādājot pamatā jau rudenī birušās lapas, kas lielā vairumā satur oglekļa savienojumus tās pašas celulozes veidā, tiem vajadzīgs ir slāpeklis. Tā vislabākais avots ir karbamīds.

Vēl labāk būtu, ja lapu klājums tiktu apstrādāts ne tikai no virspuses. Ne velti piemērotākais brīdis šī mēslojuma izmantošanai ir tieši lapkritī. Iespējams, līdzīgi izmantojama būtu arī virca, tādejādi tā būtu arī līdzeklis citu pamatelementu mēslojumam. Tai pat laikā izmantot vircu lielākās devās (kā mēslojumu rudenī) iestājoties ziemai nevajadzētu, jo slāpeklis salīdzinoši zemās augu un mikroorganismu aktivitātes dēļ netiks saistīts un var viegli no augsnes izskaloties. Lapu un augu atlieku trūdēšanai var izmantot arī speciāli šim iemeslam radītos preparātus. To lietošanai gan būtu jāievēro ražotāju sniegtās rekomendācijas. Ja tas netika iespēts, šīs aktivitātes var veikt arī pavasarī, kad nokusīs sniegs.

Protams, ir iespēja lapas un augu atliekas savākt un kompostēt. To darot, lapas derētu likt kārtās ar kādu citu materiālu, piemēram, melnzemi, lai rastu kādu slāpekļa avotu lapu trūdēšanas procesam, kad būs tam piemēroti apstākļi.

Vēl lapas kā mulču var izmantot, noklājot apdobes kokiem un krūmiem – tas pasargās no kailsala, ja tāds būs. Tādejādi lapas būs labs organisko vielu un barības vielu avots nākamajai sezonai. Tās satrūd ātri – nākamās vasaras beigās pat nebūs pamanāms, vai bija mulča. Jābrīdina, ka mulča var veicināt arī augu sušanu zem sniega. Tā tas varēja būt pērnajā ziemā, kad dažviet augsne zem sniega pat īsti nesasala. Lai no tā izvairītos un sušanas efektu mazinātu, būtu jāsagaida sals, kas zemi nedaudz aprauj, un tikai tad augus mulčēt ar sausām lapām. Izmantojot jebkāda veida mulču, tā, pavasarī nokūstot sniegam, laicīgi jāizkliedē plašāk, dodot iespēju zemei savlaicīgi atkust. Mulča darbojas līdzīgi ledus pagrabam, – kad ledus klučus, ja tie nosegti ar kādu materiālu vai ievietoti pagrabā, saulīte nesasilda tik ātri.

Mulču līdzīgi var izmantot arī vārīgāku augu pasargāšanai no aukstuma (sala), tādā veidā tos piesedzot uz ziemu. Tikai vēlams nodrošināt, lai mulčas materiāls būtu sauss un ziemā ar sniega kušanas ūdeņiem nesamirktu. Šādi mulču varētu izmantot, piemēram, vīnogām, kad tās pieliektas pie zemes, apbērt ar sausu, irdenu materiālu un pēc tam nosegt ar ko ūdens necaurlaidīgu.

Kad dabūts pirmais sals, arī rudens aveņu ogas, ja vēl nepaspējāt tās nolasīt, īsti vairs nebūs izmantojamas. Ņemot vērā šo aveņu ražošanas īpatnību, šī gada dzinumus nu būtu laiks nogriezt līdz zemei, dodot pavasarī jaunu sparu dzīt dzinumus un veidot ražu atkal. Ja dzinumus tagad un arī pavasarī nogriezt būs žēl, tie ogas dos vasaras aveņu laikā, bet to nebūs tik daudz un tik labas kā uz jaunajiem dzinumiem vēlāk.

Ja pašam nesalst un kaļķūdenī, kuram labākai noturībai pie koka mizas piejaukts māls (kaolīns), var iemērkt lielu pindzeli, tad var balsināt augļu koku stumbrus. Balsināšana pavasara pusē pasargās no saules sildošajiem stariem, mazinot saules apdegumus, jo sevišķi tos jutīgākos kā kauleņkokus (plūmes, ķiršus u. c.). Balsināšana mazinās arī mizas plaisāšanu un atlobīšanos vēlāk, ko izraisa mizas saraušanās aukstajās naktīs ar skaidrajām debesīm, kad dienas laikā spoži būs spīdējusi saule, sildot arī koku stumbrus. Savā ziņā kaļķu sārms, kas rodas "dzēšot" kaļķi, nepatiks dažam labam "ziemotājam" uz koka stumbra, resnākajiem zariem un to mizas spraugās. Labākam efektam kaļķojamajam materiālam var pievienot varu saturošus līdzekļus. Tie dažkārt kopā ar kādu no līmvielām sastopami jau speciāli koku balsināšanai gatavotajos maisījumos. Vienīgi, pirms ķeries pie pindzelēšanas, derētu ar metāla suku stumbrus un zarus atbrīvot no sūnām un ķērpjiem.

Jaunākiem kokiem, iespējams, uzreiz ar kodīgo kaļķa maisījumu nevajadzētu bāzties virsū. Tiem noderēs visāda veida materiāli, lai stumbrus piesegtu. Ap stumbru var aplikt niedres vai piesiet egļu zarus, kas stumbram neļaus saulē sasilt. Iespējams, skujas nepatiks arī pelēm, kas var pabojāt jauno kociņu mizu tajā stumbra daļā, ko piesegs sniegs. Modernāka alternatīva ir dažāda veida sietveidīgi stumbra aizsargi, kas ļaus gaisam cirkulēt, neļaujot stumbram sust, un aizsargās arī no saules un grauzējiem. Speciālie stumbra aizsargi aplikti ap stumbru var palikt tur uz visiem laikiem, kamēr vien tie spēj pildīt savu funkciju. Vasarā tie kaut nedaudz var pasargāt arī no trimmera auklas.

Ar koku veidošanu gan nevajadzētu steigties, jo der atcerēties, ka brūces šajā drēgnajā veļu laikā slikti apžūst un ilgstoši būs pakļautas mikroskopisko sēņu iedarbībai, radot iespēju attīstīties, piemēram, lapu koku vēzim ābelēm, bojājot dzinumus nākamajā sezonā. Pavasaris ir jāgaida tik un tā, lai brūcēm aizaugt palīdzētu kambijs. Protams, vara preparāti un speciāli brūču apstrādes līdzekļi var noderēt. Vēl, ja nu tiešām ir vajadzība darboties ar zāģi, kokus pazeminot un retinot, kā rezultātā izzāģējams lielāks zars, nepieciešams atstāt tā celmu, kas neļautu kambijam apsalt uz stumbra pie zara pamatnes. Vēlāk pavasarī, ja traucē, tas nozāģējams pavisam.

Ja uzsnieg pabiezs sniegs, ziemas laikā ap augļu koku stumbriem to vajadzētu pieblīvēt, ļaujot tam labāk caursalt, tādejādi mazinot arī grauzēju kustību zem sniega. Turklāt tas mazinās arī augu sušanu zem siltās sniega segas, kas zemei neļauj vairāk atdzist. Varbūt ir vērts padomāt par saindētas ēsmas, kas domātas grauzējiem, izvietošanu dārzā, bet tā, lai putni, citi dzīvnieki, kā arī bērni netiek tām klāt.

Ko darīt tumšajā laikā, kad laukā degunu negribas bāzt? Plānot, pārlūkot un šķirot! Tas ir laiks, kad var pētīt informāciju un pārdomāt, kas dārzā tika darīts, kas no tā sanācis un kāpēc tā sanācis. Novembrī Dārzkopības institūts tautās laidīs jaunāko e-žurnālu "Profesionālā dārzkopība". Varbūt tajā rodams kāds padoms. Tāpat var jau sākt plānot, ko stādīt un kādas šķirnes izvēlēties – klasisku vai ko jaunāku. Ļoti gribētos šajos apstākļos būt tuvāk jums, kā agrāk – rīkojot ziemā kādu augļu izstādi, kur noskatīt šķirni un to izgaršot. Tikmēr, svinot "gaidīšanas svētkus", vari apskatīt semināru materiālus, piemēram, par ābelēm (un ne tikai) vai to, kādas tehnoloģijas būtu labākās. Varbūt noder kāds video, tai skaitā par koku veidošanu. Protams, arī lasot grāmatas tiksi pie kādas jaunas atziņas: gan e-vidē pieejamajā "Augļkopība", gan "Es mācos augļkopību" un citās.

Tumšajā laikā jāatrod arī kāds brīdis, lai pārskatītu uz ziemu savākto augļu krājumus. Ābolus nepieciešams pārlūkot ik pa laikam, izvācot bojātos. Der zināt, ka ir nerakstīts likums, kas jāievēro: bojātus ābolus glabāties likt nevar. Tie varēja būt atlasīti un nolikti īslaicīgai uzglabāšanai, ar mērķi kaut ko ar tiem vēl darīt. Tādiem nolūkiem derēja augļi ar nelieliem bojājumiem, piemēram, kraupja, bet ne puvju bojāti. Ļoti drīz puves pārņem kaitēkļu bojātos un izgrauztos ābolus.

Arī it kā veseliem āboliem var parādīties noliktavu kraupis, mizas brūnēšana, korķplankumainība var izpausties izteiktāk, kā arī puves (t.sk. lenticeļu puves u. c.). Noteikti jāseko līdzi augļu gatavībai. Jo mazāk piemēroti apstākļi, jo ātrāk āboli gatavosies (kļūs miltaināki). Ja āboli nolikti kādā šķūnīti, tad temperatūru var pazemināt telpas vēdinot naktīs, kad gaiss ir vēsāks, bet pa dienu neļaujot telpai uzsilt brīžos, kad spīd saule. Pastāv gan risks, ka šādā režīmā par kārumu augļu krājumus uzskatīs arī grauzēji, viegli tiem piekļūstot. Ja sola aukstumu, jārūpējas, lai augļi nesasaltu, tos piesedzot un telpu piesildot, bet ne vairāk par 2 grādiem pēc Celsija. Āboliem savīt neļaus regulāra telpas mitrināšana, piemēram, izlejot spaini ūdens uz klona. Gaisa mitrumam jābūt pēc iespējas augstākam, tai pat laikā neradot kondensātu telpā un ļaujot veidoties rasas punktam.