Lai baudīt varētu pēc iespējas ilgāk. Glabāšanai piemērotākās ābolu un bumbieru šķirnes

Lielajās, specializētajās augļu glabātavās tiek nodrošināti speciāli režīmi, kuri āboliem un bumbieriem nesakrīt. Atšķirības glabāšanas režīmos var būt arī atsevišķām šķirnēm. Labai glabāšanai ļoti svarīgs ir arī augļu novākšanas laiks – tā ir tehniskā gatavības pakāpe, kādā raža būtu jānovāc. Lai visi, kam to vajag, precīzi zinātu, kas kā būtu jāvāc, Dārzkopības institūtā, balstoties uz ilggadīgu pētījumu rezultātiem, ir izstrādātas augļu gatavības testēšanas metodes un glabāšanas rekomendācijas vairumam no šobrīd Latvijas komercdārzos audzētajām šķirnēm. Šo informāciju var atrast šeit un konsultējoties ar institūta zinātniekiem.

Tomēr piemājas dārzos tikai retais gribēs nodarboties ar augļu gatavības testēšanu, vai aprīkot savus pagrabus ar piespiedu dzesēšanu, aktīvo ventilāciju, mitrināšanas sistēmām un tamlīdzīgi. Un tas ir tikai normāli, bez tā visa tik tiešām var arī iztikt. Audzējot tikai savām vajadzībām, nelielākos apjomos, vairs nav tik ļoti būtiski, lai novāktajiem augļiem būtu tieši vismazākie no iespējamajiem masas un kvalitātes zudumiem glabāšanas laikā. Mājās var pieļaut arī nedaudz sliktāku glabāšanos un pat diezgan lielas atkāpes no glabāšanas režīmu rekomendācijām priekš komerciāla apjoma audzētājiem. Pats galvenais, lai pašu dārza āboli vai bumbieri arī parastos pagrabos vai jebkādās citās pielāgotās, vismaz kaut cik vēsās telpās, spētu saglabāties skaisti un garšīgi kaut vai vismaz trīs līdz četrus mēnešus pēc novākšanas. Daudz ilgāk saglabāt bez specializētajiem režīmiem gan tomēr nesanāks. Tas savukārt nozīmē, ka gandrīz vai vienīgais, uz ko tādos gadījumos tiešām var paļauties, lai augļi spētu glabāties, ir glabāšanai fizioloģiski labi piemērotu šķirņu izvēle.

Vispārīgas lietas, kas būtu jāievēro, lai novāktie augļi labi glabātos:

Šķirņu ir ļoti daudz, tai skaitā Latvijas stādaudzētavās pavairo arī pietiekami daudzas šķirnes, kurām tehniskajā gatavībā novākti augļi spēj labi glabāties kaut cik vēsās un vēdināmās telpās vismaz līdz novembrim - janvārim, bet piemērotos glabāšanas režīmos arī vēl daudz ilgāk.

Piemājas dārziem tomēr no visa šī plašā stādu piedāvājuma ieteicams izvēlēties tikai tādas šķirnes, kuras vislabāk garšo pašiem un ģimenei un kuras vienlaicīgi būtu arī ar pieņemamu izturību pret mūsu dārzos visbiežāk izplatītākajām slimībām. Ļoti svarīgi, lai šķirnes būtu arī stabili ziemcietīgas.

^{Foto: Dārzkopības institūts}

'Dace' ir Dārzkopības institūtā selekcionēta šķirne, kura pēdējos gados ir kļuvusi par vienu no visvairāk jaunos dārzos stādītām šķirnēm, un ir arī augļu pircēju iecienīta. Augļi glezni, lieli un ļoti garšīgi. Mīkstums balts, smalkgraudains, vidēji stingrs, sulīgs un kraukšķīgs. Garša salda ar vidēju skābenumu, sabalansēta, stabili laba katru gadu.

Šķirne ir imūna pret kraupi, ar pietiekami labu izturību pret puvi, iespējams audzēt arī bioloģiskajos dārzos. Dārzu vietās, it īpaši jūras tuvumā, kur ziemas ir nestabilas un bieži atkušņi mijas ar salu, mizas mikroplaisās šai šķirnei var sākties lapu koku vēža bojājumi. Tādas brūces savlaicīgi jāapkopj. Vietās ar vairāk kontinentāliem apstākļiem vēža bojājumi tiek novēroti reti un problēmas nesagādā. Koku ziemcietība augsta.

Augļi glabājas labi, puves bojājumi ir mazi, miza nevīst. Tipiskais lietošanas laiks ir oktobris – janvāris.

^{Foto: Dārzkopības institūts}

Šī šķirne ir mūsu dārzu klasika. Ļoti universāla. To pie mums plaši audzē gan komercdārzos, gan piemājas dārzos. Atkarībā no laika (gatavības pakāpes), kad augļi tiek novākti, tā var būt gan uzreiz rudenī lietojama šķirne, gan arī labi saglabāties līdz pat vēlam pavasarim. Augļi ir piemēroti arī pārstrādei. Augļu izskats varbūt nav pats košākais, bet pie tā sen jau ir pierasts. Tirgos un veikalos tā tiek atpazīta kā pie mums audzēta šķirne. Var teikt, ka izskats ir pieņemams, tikai šai šķirnei raksturīgs, un tas ir labi – pēc tā šo šķirni ir viegli atpazīt. Mīkstums krēmbalts, vidēji smalkgraudains, vidēji stingrs, sulīgs, kraukšķīgs. Garša teicama – salda ar vāju skābumu, sabalansēta, piesātināta.

Izturība pret kraupi un puvi dārzā ir pietiekami laba, parasti tas problēmas nesagādā. Koki ātrražīgi, stabili ražo katru gadu. Ziemcietība augsta. Koki vidēji spēcīga auguma ar stingriem un mehāniski izturīgiem skeletzariem, vainags viegli veidojams.

Augļi glabājas ļoti labi, puves un fizioloģisko bojājumu ir maz. Glabāšanās ilgums ir ļoti atkarīgs no vākšanas laika. Iespējams saglabāt līdz martam - aprīlim. Uz mizas dabiskais vaska aizsargslānis šai šķirnei ir vāji izteikts, tādēļ glabātavās ir jānodrošina augsts relatīvais gaisa mitrums.

^{Foto: Dārzkopības institūts}

Šī šķirne mūsu dārzos tiek audzēta jau sen, bet joprojām nav zaudējusi savu popularitāti. Augļiem ir ļoti patīkama un savdabīga, piesātināta saldskāba garša ar aprikozēm līdzīgu aromātu. Tomēr teicama garša ir tikai vidēji lieliem un lieliem augļiem. Sīkie augļi ir mazāk saldi, tāpēc ieteicama dalīta ražas vākšana divās līdz trīs reizēs, ar apmēram nedēļas intervālu. Mīkstums stingrs, balts, sulīgs, kraukšķīgs.

Šai šķirnei piemīt laba izturība dārzā pret kraupi un lapu koku vēzi. Ja arī rodas nelieli bojājumi, tie parasti aizdzīst paši un tālāk neizplatās. Koki vidēji spēcīga auguma, vainags viegli veidojams. Šķirne ir ātrražīga un ļoti ražīga. Ja augļaizmetņus nenormē, var iesākt ražot ik pārgadus.

Augļi viegli glabājami, tik pat kā nepūst. Pat pārāk siltos apstākļos spēj saglabāties līdz pavasarim (aprīlim-maijam), bet piemērotos glabāšanas režīmos ar dzesēšanu – līdz pat jūnijam. Ābolu miza tik pat kā nav klāta ar dabisko vaska aizsargslāni, tādēļ uzglabājot šo šķirni ir ļoti svarīgi uzturēt augstu relatīvo gaisa mitrumu. Pretējā gadījumā augļi sāk vīst.

^{Foto: Dārzkopības institūts}

Tā ir viena no retajām saldas garšas šķirnēm, kura arī glabāšanas laikā labi saglabā mīkstuma sulīgumu. Garša šai šķirnei nepasliktinās tik strauji, kā tas raksturīgs citām mūsu dārzos izplatītajām ābeļu ziemas šķirnēm ar saldo garšu. Mīkstums balts, smalkgraudains, vidēji stingrs, sulīgs. Garša teicama, ļoti salda, bez citiem specifiskiem aromātiem un piegaršām. Gandrīz visu mizu pārklāj intensīvi sarkana virskrāsa, bet krāsojums tomēr ir atkarīgs arī no dārza augsnes. Novērots, ka mālainākās augsnēs šai šķirnei augļu krāsa tomēr ir nedaudz mazāk koša.

Šķirne ir imūna pret kraupi un fillostiktozi. Augsta ziemcietība. Koks vidēja auguma, viegli veidojamu vainagu. Ražot sāk ātri – jau otrajā vai trešajā gadā pēc iestādīšanas var sagaidīt pirmos augļus un ar katru gadu ražība strauji paaugstinās. Ražo labi un stabili, tomēr lielāku augļu iegūšanai būs nepieciešama augļaizmetņu retināšana. Ja ražu normē, augļi ir samērā lieli, var sasniegt līdz 170-200 gramus. Nenormētas ražas augļi ir mazāki, bet garšu tas neietekmē, mazie ir tik pat saldi kā lielie.

Ražu vislabāk būtu vākt vairākos paņēmienos, ik pa nedēļai, sākot ar viskrāsainākajiem un vislielākajiem. Atlikušie augļi kokā ļoti labi nokrāsojas un palielinās izmēros. Augļi ļoti labi glabājas, glabāšanas laikā puves bojājumu ir maz. Tipiskais lietošanas laiks ir oktobra beigas līdz pat februārim, bet Dārzkopības institūtā glabāšanas izmēģinājumos ir izdevies saglabāt pieņemamā kvalitātē arī ilgāk – dažās sezonās pat līdz aprīlim.

^{Foto: Dārzkopības institūts}

Šī ir jauna šķirne, kas izveidota no "Iedzēniem" pārņemtā selekcijas materiāla Pūres Dārzkopības pētījumu centrā. Izceļas ar teicamu un oriģinālu augļu garšu un glezniem, ļoti skaistiem divkrāsainiem augļiem. Mīkstums krēmbalts, diezgan stingrs, sulīgs un kraukšķīgs. Garša saldskāba ar augļu karamelēm līdzīgu aromātu, piesātināta, labi sabalansēta.

Koki vidēji spēcīga auguma, vecākiem zariem var sākt atkailināties posmi, tāpēc dažreiz būs nepieciešama īsināšana. Koki ir ātrražīgi, ražīgi. Dārzā ir pietiekami laba izturība pret slimībām – gan pret kraupi, gan augļu puvi. Ziemcietība augsta.

Augļi glabājas aptuveni līdz martam- aprīlim, glabāšanas laikā nezaudē savu garšas kvalitāti.

^{Foto: Dārzkopības institūts}

Šī joprojām ir viena no visbiežāk Latvijas dārzos stādītajām ziemas šķirnēm. Selekcionēta Baltkrievijā un izceļas galvenokārt ar savu ātrražību un ļoti augsto ražību. Augļi atkarībā no augļaizmetņu normēšanas ir vai nu sīki vai vidēji lieli, viscaur klāti ar gaiši brūnu aprūsinājumu. Mīkstums krēmbalts, smalkgraudains, sulīgs, puskūstošs. Garša vidējiem augļiem ļoti laba, salda ar ļoti vāju, tikko jūtamu muskata aromātu. Sīkākiem augļiem var pietrūkt salduma.

Izturība pret augļu puvi dārzā ir laba, pret kraupi lietainās sezonās zema, sausās – parasti pietiekami laba. Ziemcietība augsta.

Koki vidēji spēcīga auguma, ar diezgan smalku zarojumu, kam ir tieksme sabiezināties un kas laiku pa laikam ir jāparetina. Vēlams pazemināt koku galotnes, tad vainags būs zemāks, vairāk ieapaļš un ražu būs ērti novākt arī bez trepēm. Vainagu veidot šai šķirnei nav grūti.

Augļi glabājas ļoti labi līdz janvārim, bet ilgākai glabāšanai gan būs nepieciešams ievērot tieši bumbieriem optimālos temperatūras režīmus. Maksimāli iespējamais glabāšanas laiks - līdz aprīlim.

'Latgale' izdalīta Pūres Dārzkopības pētījumu centrā no "Iedzēniem" pārņemtā selekcijas materiāla. Koki ir dabiska pundurauguma, ar piramidālu vainagu, kas nesabiezinās, ļoti ātrražīgi un ļoti ražīgi.

Augļi vidēji lieli, bumbierveidīgi. Mīkstums balts, vidēji smalkgraudains, sulīgs, puskūstošs. Pie serdes var būt nedaudz sīku granulu, bet ēšanai tas netraucē. Garša laba, bet tomēr ļoti atkarīga no pietiekami silta un saulaina augusta un septembra. Siltās sezonās garša var būt salda un ļoti patīkama, bet vēsākās un lietainākās sezonās salduma var pietrūkt. Tas ir šīs šķirnes vienīgais trūkums.

Pietiekami laba izturība pret slimībām dārzā. Augsta ziemcietība.

Augļi glabājas teicami – bez bojājumiem spēj saglabāties aptuveni līdz aprīlim - maijam.

'Balva' izdalīta Pūres Dārzkopības pētījumu centrā no "Iedzēniem" pārņemtā selekcijas materiāla. Piemērota gan komercdārziem, gan piemājas dārziem. Augļi vidēji lieli, normējot augļaizmetņus – lieli, bumbierveidīgi, simetriski, izlīdzināti pēc lieluma un formas, pievilcīgi. Mīkstums balts, smalkgraudains, sulīgs, gandrīz kūstošs. Garša salda bez specifiskām blakus piegaršām.

Augsta ražība un izturība pret slimībām dārzā ir pietiekami laba. Ziemcietība augsta. Koki vidēji spēcīga auguma, ar mehāniski izturīgu zarojumu, nesabiezinās, neatkailinās, samērā viegli veidojami. Ieteicams pazemināt galotnes.

Augļi glabājas teicami – nebrūnē, puves bojājumi ir minimāli. Bumbieriem optimālā režīmā augļi labu kvalitāti saglabā līdz martam, aprīlim.

Šī ir vienīgā Āzijas NASHI grupas bumbieru šķirne, kas Latvijas klimatā spēj pilnvērtīgi ienākties un labi augt. Šķirne selekcionēta no citas sugas, nekā pie mums izplatītās bumbieru šķirnes – cēlusies no Bretšneidera bumbieres. Šai sugai pagaidām pie mums nav nevienas slimības, arī mūsu vietējie dārzu kaitēkļi to atpazīst vāji, dārzā šai šķirnei ir ļoti laba slimībizturība. Ziemcietība vidēja, skarbākās dārzu vietās ieteicamāk audzēt potētu vainagā uz ziemcietīgākām šķirnēm – tādām kā, piemēram, 'Pepi' vai 'Belorusskaja Pozdņaja'. Šķirne ir ļoti ātrražīgq un ārkārtīgi ražīga. Ieteicama ražas normēšana, lai no ražas smaguma neaizlūztu zari un lai augļi būtu lielāki.

Augļi pēc formas apaļi – ābolveidīgi. Mīkstums balts, smalkgraudains, bez granulām, ļoti sulīgs un kraukšķīgs kā āboli. Ļoti liels sulas iznākums – vairāk nekā citām pie mums izplatītām bumbieru šķirnēm. Sula ļoti salda, tik pat kā nebrūnē. Augļu garša laba, salda, bez specifiskām piegaršām un aromātiem.

Koki vidēji spēcīga auguma, ražas ietekmē zari izliecas lokveidā uz leju, vainags veidojas pats. Augļi glabājas ļoti labi un bez bojājumiem apmēram līdz janvārim - februārim, ilgi saglabā savu sulīgumu. Ja raža nepieciešama sulas spiešanai, to var darīt sev ērtā laikā – gan no glabātavā ieliktiem augļiem, gan arī uzreiz dārzā no tehniskajā gatavībā novāktiem augļiem.

^{Foto: Dārzkopības institūts}

Šī ir jauna šķirne, kas selekcionēta Baltkrievijā. Augļi lieli, bumbierveidīgi, simetriski. Lietošanas gatavībā kļūst zaļgani dzelteni. Miziņa samērā plāna, un jāuzmanās, lai vākšanas laikā augļus pārberot, tos mehāniski netraumētu. Garša teicama – piesātināti salda ar ļoti vāju skābenumu un medainu piegaršu. Mīkstums bāli krēmdzeltens, smalkgraudains, bez granulām pie serdes, ļoti sulīgs un kūstošs.

Augsta ziemcietība, samērā laba izturība dārzā pret kraupi un augļu puvi. Koki aug diezgan stāvi piramidāli ar šauriem atzarošanās leņķiem, kas tomēr ir mehāniski izturīgi. Vainaga veidošana nav sarežģīta. Izceļas ar ātrražību un labu ikgadēju ražību. Pirmie augļi ir apmēram trešajā vai ceturtajā gadā pēc stādīšanas.

Ja augļus novāc vēlu, tad lietošanas laiks ir no oktobra līdz novembrim. Novācot agrāk, tādā tehniskajā gatavībā, kad augļi ir jau sasnieguši šķirnei raksturīgo lielumu, bet vēl nav kļuvuši sulīgi, tos var saglabāt ilgāk – parasti ļoti labi izdodas līdz janvāra beigām, bet tas ir ļoti atkarīgs no glabāšanas režīma, it īpaši no bumbieriem piemēroti zema temperatūras režīma precīzas ievērošanas. Ābolu glabāšanas režīmos augstākā temperatūrā glabāsies vienu līdz divus mēnešus mazāk.