Ciemos: Rūtas Dvinskas ģimenes siltumnīca pārvērtusies par Ziemassvētku pasaku namiņu

Rūta akcentē, ka katrā sezonā dekorācijas tiek pielāgotas aktualitātēm. Proti, ja ir rudens, tad parasti siltumnīcā tiek salikti lieli Mārtiņrožu podi un pušķi. Kas ir interesanti, pēc vasaras sezonas uz kādu mirkli (līdz pusrudenim) uz siltumnīcu pārceļas arī papagaiļi. To Dvinsku ģimenei ir daudz – 26 mazie pundurpapagailīši! Arīdzan viņu milzīgais būris var kļūt par lielisku stila elementu. Kad siltumnīcā ir papagaiļu koris, tad tā kļūst par vietu, kur iet pasēdēt un pabaudīt diezgan skaļās papagaiļu dziesmas.

Pagājušajā gadā bija pirmā reize, kad visa Dvinsku ģimene siltumnīcā sagaidīja Jauno gadu: "Tā kā bija ierobežojumi un pulcēties nedrīkstēja, svētkus svinējām mājās – tikai ar mājiniekiem. Mums varbūt pat šajā ziņā ir paveicies, jo esam deviņi cilvēki zem viena jumta. Lūk, šķita, ka ir jārada tā svētku sajūta, un kā nekā jau tikko bijām pie lielā koka galda sēdušies Ziemassvētkos, tad šķita, ka Vecgada vakars būs īstais laiks, lai izdarītu kaut ko citādāk. Un kāpēc lai tas citādāk nebūtu – svētku svinēšana siltumnīcā? Tā mēs radījām paši sev svētkus!" Protams, sākotnēji siltumnīca tika iekārtota atbilstoši svētku tematikai, un zīmīgi, ka visas dekorācijas tur arī palika visu cauru ziemu – sveces, lampiņas u.c.. Lai ilustrētu, kāds izskatījās viņu Jaungadu vakars – siltumnīcā vārīja karstos dzērienus, lēja laimītes, ārpusē tika iekurts svētku ugunskurs. Rūta piemin, ka, bez šaubām, ziemas drēgnajos laikapstākļos siltumnīcā nav silti, bet "vismaz nekas nekrīt uz galvas un ir ļoti feina vietiņa, kur pabūt." Šogad viņi jau laikus sapratuši, ka tradīcija turpināsies – un siltumnīca ieņems Ziemassvētku namiņa auru ar lampiņām un pavisam minimāliem līdzekļiem, ļaujot siltumnīcai dzīvot arī ziemā.

Atbildot uz šo jautājumu, Rūta nosaka: "Vecais, labais "Pinterest!"" Lielākoties šādas siltumnīcas izmanto skandināvi, taču Rūtas ģimenes siltumnīca ražota tepat Latvijā – sākotnējo britu dizainu pārveidojis latviešu meistars, lai to varētu salīdzinoši vienkārši salikt kā tādu "Lego" namiņu un, lai būtu viegli eksportēt un uzstādīt. Šīs stiklotās siltumnīcas pamatā tiek tirgotas ārpus Latvijas, tiek eksportētas uz Skandināviju. Tās piemērotas pilsētvidei un piepilsētai. Kā stāsta Rūta, skandināvi šāda tipa siltumnīcas novieto uz terasēm – kā mazas stikla oranžērijas.

Izvēloties siltumnīcu, Dvinsku ģimenes uzstādījums nebija veidot to kā daudzfunkcionālu būvi., viņi domājuši par feinu rosīšanos, darbošanos un būšanu dārzā. Proti, lai siltumnīca atbilstu Rūtas sajūtai par dārzu. Līdzīgu siltumnīcu ieraudzījusi kādā stādu parādē Siguldā jau pirms daudziem gadiem, un uzreiz tajā arī iemīlējusies. Sapratusi, ja kādreiz dzīvē viņai būs siltumnīca, tad tikai tāda un neviena cita. "Es esmu pārliecināta, ka jebkurš, kurš šobrīd kaut ko audzē, vai tie būtu tomāti, gurķi, vistas vai kas cits, un audzē tikai savām vajadzībām, nevis biznesam, varēs man piekrist, ka daudz lētāk un vienkāršāk to visu ir iegādāties veikalā. Bet šajā gadījumā stāsts vairs nav par izdevīgumu, tas drīzāk ir stāsts par darbošanos un rosīšanos, par to, ka ir tik brīnišķīgi, ka bērni paši to gurķīti iestāda, vēro, kā tas izaug, paši noplūc un kraukšķošu turpat dārzā apēd – tā ir milzīgi liela pievienotā vērtība," stāsta Rūta.