Vēl kādas saulgriežu izdarības saistītas ar cirvja piesišanu pie neražojoša koka stumbra, vai citos līdzīgos veidos radot kādus bojājumus, cerot, ka tādi koki sāks ražot labāk. Tam arī ir rodams racionāls pamats, attiecinot to uz labāku ziedpumpuru ieriešanos, kas var solīt labāku ražu pēc kāda gada. Līdzīgi paņēmieni, ko dažkārt dārznieki ir darījuši, saucami par "gredzenošanu", kad tiek traucēta augu saražoto ogļhidrātu plūsma no mizas uz saknēm. Tā teikt, pieaugot ogļhidrātu koncentrācijai, tiek inducēta ziedpumpuru veidošanās un koku ātrāka nobriešana. "Gredzenošana" gan būtu veicama pavasarī. Ja kādam tīk eksperimentēt, tad labāk sākt tikai ar kādu zaru.
Vēl ticējumi vēsta – ja Ziemassvētku laikā salst (pie debesīm var saskatīt zvaigznes), sagaidāms, ka būs laba augļu raža. Šis ticējums visticamāk saistāms ar novērojumiem, ka tad ir mazāk aukstuma viļņi ziemas otrajā pusē un mazāki salnu draudi pavasarī. Kāpēc tas ir svarīgi? Atbilstoši norisēm dabā, šobrīd augļu koki atrodas dziļā miera periodā, un atkušņi tiem neliek mosties un plaucēt pumpurus. Vēlāk (kā nu kurai sugai – jau janvāra beigās, februārī un martā), kad miera periods būs vairs tikai piespiestā veidā, niecīgs sals pēc tāda pamatīgāka atkušņa, jo sevišķi glēvākām kultūrām, var bojāt ziedpumpurus, kuri jau būs gatavi pavasara sprādzienam.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
