augs, telpaugs, dižkalla
Foto: Shutterstock
Lai gan bieži dižkallas jeb Etiopijas zantedešijas ('Zantedeschia aethiopica') mēdz saukt vienkārši par kallām, tās nav mums pazīstamais cūkausītis (Calla palustris), kas Latvijā savvaļā mēdz augt dīķu un ezeru krastos. Tomēr līdzība ir pamatota – abi augi pieder kallu dzimtai, kā arī to ziediem ir visnotaļ līdzīga uzbūve. Skaisto dižkallu dzimtene ir Āfrika, kur tās aug upju krastos un pļavās – vietās, kur ir lielāks mitrums.

Augs ir pazīstams ar savām vareni skaistajām seglapām, kas apņem sīkus, dzeltenus ziediņus, kuri sakārtoti kompaktā vālītē. Auga seglapas rotājas baltā, dzeltenā vai sārtā tonī. Arī augstumā dižkalla var sasniegt brangus apmērus, sasniedzot metra augstumu. Mūsu klimatiskajos apstākļos istabās kallas ar ziediem priecēs ziemas beigās un pavasara sākumā, savukārt pēc ziedēšanas dižkallai nepieciešams nodrošināt vismaz viena līdz divu mēnešu miera periodu, kad pamazām ieteicams samazināt laistīšanu, to aplejot vien retu reizi, lai augs neizkalstu.

Dižkalla priecāsies par gaišu, labi vēdinātu vietu, kur tā tiks pasargāta no tiešajiem saules stariem. Augam vēlams nodrošināt vēsu telpu – vislabāk tā augs, ja gaisa temperatūra būs robežās no 12 līdz 18 grādiem pēc Celsija. Ja šādu telpu dižkallai nevari nodrošināt, auga lapas nepieciešams regulāri rasināt.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!