1943. gadā projektētās mājas būvniecību saimnieki nepaguva pabeigt Igaunijas Pirmās republikas laikā. Saimnieku Johanesu, kurš bija arī vietējās skolas direktors, bibliotēkas dibinātājs un pūtēju orķestra izveidotājs, 1944. gadā sev līdzi aizrāva padomju karaspēks. Īpašumā izveidoja ieroču un kaujas munīcijas noliktavu, vēlāk – radiostaciju, kā arī izmitināja vairāk nekā desmit padomju karavīru, ģimenei – Johanesa sievai un divām viņu meitām – atstājot vienu istabu un virtuvi. Viena no meitām kļuva par lauku skolotāju, bet viņas dēls Arturs 11 gadus slapstījās pa apkaimes mežiem – gluži tāpat kā daudzi citi mežabrāļi.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!