Ja pēc saulainas, skaistas dienas meteorologi sola aukstu nakti, kokiem var ciest gan stumbri, gan resnāko zaru pamatnes. Parasti šajā laikā bojājumi var būt divējādi:
- sala plaisas (miza var būt pārplīsusi gan saules pusē, gan jebkurā citā pusē, kur audi bijuši trauslāki);
- saules apdegums (veidojās mizas bojājums vakara saules pusē), kuru no sākuma ieraudzīt ir praktiski neiespējami, bet vēlāk, veģetācijai sākoties, miza ir kā piekaltusi pie serdes un ar laiku sāk atlobīties.
Foto: Dārzkopības institūts
Šos bojājumus var mazināt, ja augi ir kaļķoti, apklāti ar zariem, niedrēm vai citiem dabas materiāliem, vai izmantojama vecāka pretsalnu plēve. Ja sala laikā kaļķot nedrīkst (efekts ir līdzīgs kā mitrām, kailām rokām sala laikā), tad piesegšanai gan nav nekādu ierobežojumu.
Daudzos dārzos vainagu veidošana uzsākta jau decembrī un janvārī. Kokam zari viens otru nedaudz noēno un pasargā no saules spēcīgās ietekmes. Ja ziemā ir veidoti vainagi, tad sala un saules bojājumi var būt izteiktāki.
Līdz šim šajā ziemā Latvijā postošs, bargs sals, kas būtu varējis atstāt postošu ietekmi uz augiem, nav bijis. Tas nozīmē, ka ir piemērots laiks potzaru griešanai, ja ir vēlme savā dārzā ieviest lielāku šķirņu dažādību. Potzarus griežam no dienvidu pusē augošām viengadīgo zaru galotnēm. Tos ieliekam mitrā audumā/salvetē un maisiņā, ko stingri nosienam. Var glabāt vēsā pagrabā, ledusskapī, vai dubultā maisā ar atsvaru iegremdētu akā.
Ja runājam par sērsnu laiku, tad jāvērš uzmanība:
- vai izveidojusies sērsnas kārta neplēš koku stumbru mizu vai nelauž krūmu zarus;
- vai zem sērsnas kārtas nedzīvo mazie grauzēji, kas var bojāt gan sakņu sistēmu, gan stumbra mizu.
Ja ir liela vēlme šajā laikā veidot augļu koku vainagus, tad jābūt gataviem uz to, ka koks strauji atjaunos vainaga nogriezto daļu, un visbiežāk tie ir ūdenszari, kas ar lielu sparu "šausies" ārā, dažkārt radot lielas raizes koku īpašniekiem. Agra veidošana ļoti labi ir piemērojama veciem kokiem, kam nepieciešams straujāk atjaunot vainagu, kā arī jauniem kokiem, kuriem ir jāveic kļūdaini izveidota vainaga korekcija. Par zaru vecumu gan augļu kokiem, gan ogu krūmiem liecina viengadīgie pieaugumi. Ja tie ir niecīgi vai nav nemaz, vainaga atjaunošanu atlikt nevajadzētu! Ja zaru galotnes ir izlocījušās un nav labi attīstītas, iespējams, ka iepriekšējā gadā uz tām ir dzīvojušas laputu kolonijas, kas ziemo olu stadijā turpat pumpuru mizas krociņās. Ja kokiem vai krūmiem ir vērojamas bojātas galotnes, tās noteikti vēlams nogriezt un sadedzināt. Liela vajadzība tās taupīt nav, jo jaunā raža uz šiem zariem tāpat būs zemas kvalitātes.
Foto: Dārzkopības institūts
Ja piemājas dārziņā dobes nav lielas un atkusnis jau kādu brīdi ir bijis, efektīvs līdzeklis, kā samazināt jauno gliemežu paaudzi, ir aprakt augsnes virskārtu, kurā ir izvietotas gliemežu olu ligzdas. Tās pāragri izkustinot, spožās oliņas aizies bojā.
Atkušņa laikā, aprušinot krūmu un koku apdobes, dažu labu kaitēkli var iztraucēt ziemas miegā un tā attīstībā.
Februāra beigās grieztos zarus var nest istabās un likt vāzē, jo, beidzoties dziļā miera periodam, pumpuri ir gatavi plaukt.
Kamēr augi vēl atrodas miera periodā, var paspēt izgriezt tos, kam raksturīga spēcīgāka sulošana pavasarī – vīnogas, aktinīdijas, valrieksti, sausserži, u.c. Sākoties siltām un saulainām dienām, ar to veidošanu ir jābūt ļoti uzmanīgiem, jo jutīgāki koki vai krūmi var pat aiziet bojā nosulojot.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
