Ja kaimiņu trokšņi traucē: risinājumi skaņas izolācijas uzlabošanai  (3)

Vispirms gan jāakcentē, ka cilvēki ir dažādi – vieniem kaimiņu radītie trokšņi dzīvot netraucē, savukārt citi uz skaņām ir krietni jutīgāki, un dzīve skaņās, kas nav pašu radītas, ir teju kā ļaunākais murgs.

Runājot par iespēju skaņas izolāciju uzlabot ar remontdarbu palīdzību, būvakustikas eksperts Jānis Tālbergs un SIA "Manass" pārstāvis Imants Duburs gan uzreiz norāda, ka jāsaprot – ja vēlamies kaut ko uzlabot, ir jābūt gataviem no kaut kā šķirties, un, ja dzīvokļa saimnieks nolēmis uzlabot skaņas izolāciju savā dzīvoklī, ir jāgatavojas šķirties no kādas daļas telpas tilpuma , kā arī, protams, no naudas summas remontdarbiem un nepieciešamajām papildu konstrukcijām. Ja problēma ir trokšņaini kaimiņi, ar kuriem nav izdevies vienoties un rast kompromisu, kā diemžēl pavisam bieži gadās, jo dažkārt cilvēks nav gatavs pielāgoties citiem, var mēģināt veikt uzlabojumus. Tomēr jāatceras, ka, veicot uzlabošanas darbus, tie var neizrādīties pietiekami, jo parasti cilvēki, veicot uzlabošanas darbus, sagaida, ka rezultāts būs nevis tikai labs, bet gan "simtprocentīgi" labs – jāsaprot, ka uzlabojums var būt pietiekošs un var būt uzlabots daļēji.

Veiksmīgi uzlabot skaņas izolāciju dzīvoklī ne vienmēr ir vienkārši – jāņem vērā daudz tehnoloģisko nianšu, un tas, kā skaņu izolējošās konstrukcijas pareizi samontēt kopā. Tomēr pavisam noteikti nevajadzētu nolaist rokas un samierināties ar to, ka kaimiņi ir gluži kā neizslēdzama un gana kaitinoša radio pārraide tavā galvā. Ir risinājumi, kurus, pareizi pielietojot, uzlabojošs efekts tiks iegūts arī ar remontdarbu palīdzību.

Grīda. Runājot par grīdu, būvakustikas speciālists teic, ka te uzlabot triecientrokšņa izolāciju ir salīdzinoši viegli – dažkārt pietiks pat ar absorbējoša materiāla noklāšanu uz grīdas, piemēram, labu paklāju ar vidēju stingrību: "Uz triecientroksni paklāji strādā vienkārši fantastiski, skaņas gaisā izolācija gan praktiski nav. Galvenais, lai paklājs būtu biezs, stingrs un ilgtspējīgs." Ļoti labs veids, kā arī uzlabot triecienskaņas izolāciju, ir izveidot peldošu grīdu, teic Duburs. Nepieciešams ieklāt elastīgu materiālu pa visu grīdas laukumu, savukārt tai virsū uzklāt stabilu, cietu materiālu – saplākšņus vai vieglbetona kārtu.

Griesti un sienas. Ja traucējošas ir skaņas, kas nāk no augšējiem kaimiņiem, it īpaši tiem, kuriem ir mazi bērni, kuri nepārtraukti visu dienu dipina pa grīdu, iespējas uzlabot skaņas izolāciju būs krietni mazākas, jo dipināšanas radītā triecienskaņa ieiet pārsegumā un nāk ārā gan pa sienām, gan griestiem:" Veicot papildus kārtu izbūvi tikai griestiem, triecienskaņas gadījumā uzlabojums būs ļoti neliels vai nebūs vispār, " teic būvakustikas eksperts, norādot, ka šādos gadījumos vislabākais nosacījums ir visus skaņu izolējošos pasākumus veikt trokšņa avota pusē, respektīvi – kur ir trokšņa avots, tur arī veicam izolācijas darbus, kas nozīmētu – lai iegūtu daudz labāku efektu, izolācijas darbi būtu jāveic trokšņainajam kaimiņam.

Pirms remontdarbu sākšanas svarīgi saprast kura konstrukcijas daļa, ir skaņas pārvades elements. "Bieži tā arī ir – daudzdzīvokļu mājās standarta starpsienas ir plānas. Viens no vienkāršākajiem veidiem ir būvēt blakus esošajai sienai vēl vienu neatkarīgu sienu. Tas nenozīmē, ka jābūvē vēl viena neatkarīga betona siena," risinājumu iesāk klāstīt speciālists Imants Duburs. "Var izveidot neatkarīgu rīģipša karkasa sistēmu, kura pa perimetru ir atdalīta ar elastīgu blīvu starpliku. Gadījumos, ja tomēr siena stiprības nolūkos jāstiprina kopā ar esošo, ir jālieto stiprinājumi ar gumijas starpliku. Karkasa pildījumā var likt blīvu akmens vati vai speciāli ražotus kombinētos trīsslāņu paneļus, kas veidoti no sintētiskas šķiedras vates kārtām, kurām starpā ir gumijas slānis. Karkasa sistēmas apšūšanai vēlams lietot rīģipsi ar paaugstinātu blīvumu un starp rīģipšu kārtām vēlams iestrādāt gumijas slāni. Lietojot materiālus, kuriem ir dažādi blīvumi, ievērojami uzlabojas skaņas izolācijas rezultāts. To var veikt arī uz griestiem."

Jāpievērš uzmanība arī tam, lai pēc skaņas izolācijas konstrukciju izbūvēšanas tajās netiktu izveidoti skaņas izolāciju ietekmējoši vājinājuma punkti. Vājinājumi ir, piemēram, kontaktligzdas, iebūvētas komunikāciju kastes utml. Ir jānodrošina plakņu viendabīgums bez pārrāvumiem un spraugām vai caurumiem. Piemēram, ja jaunā skaņas izolācijas konstrukcija dod uzlabojumu par 12 decibeliem, bet pēc tam šajā sienā tiek ierīkotas divas rozetes, četri decibeli tiks zaudēti tikai tā dēļ," stāsta Imants Duburs. Ja tomēr kontaktligzda sienā ir nepieciešama, tad tā jāveido kā virsapmetuma kontaktligzda. "Tas pats attiecās arī uz griestiem, kuros nereti pēc skaņas izolācijas barjeras izveidošanas cilvēki vēlās saurbt iebūvējamos gaismas ķermeņus. Tas nav pieļaujams, ja veidojat skaņas izolācijas konstrukciju."

Ārsienas. Speciālists Imants Duburs uzsver, ka, runājot par traucējošajiem ielu trokšņiem, ir jādomā arī par logiem: "Nav prātīgi veidot sienas ar skaņas izolācijas vērtību 60 decibeli, ja šajās sienās ir logi, kuriem skaņas izolācijas vērtība ir 40 decibeli. Šādos gadījumos jau ir jādomā par dubultiem logiem. Tieši tāpat saimniekiem, kuriem traucē skaņas no kāpņutelpas, ir jāieliek dubultdurvis." Arī būvakustikas eksperts Tālbergs skaidro, ka visbiežāk pie vainas ir logi, it īpaši, ja tie ielikti uz putām, jo tas ir materiāls, kuram nav masivitātes. Un tieši masivitāte ir tā, kas nosaka skaņas izolācijas uzlabošanos un nodrošināšanu.

Plašāk par skaņas izolāciju, triecienskaņu un skaņu gaisā un to, kāda situācija novērojama Latvijā, uzzini šajā "Delfi Plus" rakstā.