Augus-kukaiņēdājus var sastapt visos kontinentos, izņemot Antarktīdu. Latvijas mitrās pļavās un purvos šādas funkcijas pilda reti sastopamā parastā kreimule un rasenes. Savukārt uz savām palodzēm eksotisko augu piekritēji visbiežāk izvēlas lolot interesanto dioneju (Dionaea muscipula) jeb Venēras mušķērāju. Tās dzimtene ir Ziemeļamerikas dienvidaustrumu krasts – Amerikas Ziemeļkarolīna un Dienvidkarolīna, kā arī Floridas ziemeļi. Savā ģintī dioneja ir vienīgā suga, tomēr tai ir vairāk nekā 30 šķirņu, kas viena no otras atšķiras ar lapu krāsojumu – kādai no tām lapu pārveidnes rotājas sarkanos pigmentos un pat purpursarkanā krāsā, kamēr citas ir viscaur zaļas. Zaļā krāsa nozīmē, ka lapas satur hlorofilu un tajās fotosintēze noris tieši tāpat, kā jebkurā citā augā.
Dioneja ir neliels augs ar neparastām lapām, kas sakārtotas rozetē. Tieši interesantās lapu pārveidnes augu padara atšķirīgu no citiem istabas augiem. Savvaļā dioneja aug vietās, kur augsne nav barības vielām bagāta: smiltīs, slapjās un purvainās vietās. Arī sakņu sistēma ir sekla, tādēļ, lai iegūtu augšanai nepieciešamās barības vielas, Venēras mušķērāja lapu pārveidnes pielāgojušās kukaiņu ķeršanai. Lapu plātne pārveidota par lamatām, ar kuru palīdzību tiek noķerti kukaiņi. Abpus lapu malām ir tādi kā "zobiņi" jeb bārkstiņas, savukārt lapas vidū – sensora matiņi, kas uztver kustības. Kad kukainītis nolaižas uz lapas, matiņi tiek kairināti un lapa aizcērtas, savukārt malējie "zobiņi" sakļaujas ciet. Rezultātā kukainis tiek ieslodzīts tādā kā būrītī. Jo vairāk kukainis izrādīs pretestību, jo vairāk tas kairinās sensora matiņus lapas vidū, un lapa sakļausies arvien ciešāk. Uz lapas plātnes atrodas arī dziedzeri, kas izdala gremošanas fermentus, lai slazdā noķerto kukainīti sagremotu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
