Pirmais pavasara vitamīnu karuselis: diedzējam dīgstus

Pirms sākam klāstīt par pavasara vitamīnu pārbagāto avotu diedzēšanu, jāsaprot, ar ko tie atšķīras no sēklām, kas tiek iesētas zemē. Kā skaidro Rūta Beirote, atšķirībā no mikrozaļumiem, kuru sēkliņas tiek iesētas zemē, un uzturā tiek lietots tikai auga asniņš, dīgsti tiek iediedzēti ar ūdens palīdzību, turklāt uzturā tiek lietots gan asniņš, gan sēkla. Tā ir ļoti būtiska atšķirība, jo ne visas sēklas, kuras var sēt zemē, audzējot mikrozaļumus, būs piemērotas diedzēšanai ar ūdens palīdzību.

Ja diedzēšanā esi iesācējs, vispirms izvēlies tradicionālākas un bieži pieejamās sēklas, piemēram, sojas pupiņas, zirņus vai cukurziņus. Diedzēšanai kaut kas interesants var būt paslēpies arī tavā miltu plauktiņā, piemēram, varam iediedzēt tur stāvošos zaļos griķus, ja tie nav pārāk sadrumstaloti un bojāti, stāsta "Zutiņu" saimniece. Ja vēlies diedzēt griķus un graudus, Rūta atgādina, ka tos skalot būs nepieciešams biežāk, lai dīgsti nepaliktu glumi.

Tomēr atceries, ka uzturā lietot diedzētas var tikai tās sēklas, kas ir paredzētas dīgstu ražošanai, nevis sēšanai uz lauka. "Redīsiem būs speciāla šķirne, kas būs paredzēta dīgstu diedzēšanai vai mikrozaļumu audzēšanai. Tie, kurus pēc tam sējam vadziņā, lai dabūtu sarkanos bumbuļus, nav vieni un tie paši. Izvēlamies drošas un populāras sēklas. It sevišķi audzējot dīgstus, izvairāmies no eksperimentiem. Ja gribas eksperimentēt, tās sējam zemē, kas vienmēr būs drošāk."

Sēklas pavasarī var nopirkt teju jebkurā veikalā, pat "Rimi" un "Maxima", taču noteikti izvēlies tās, kurām uz paciņas norādīts mērķis – dīgstu diedzēšanai un mikrozaļumu audzēšanai. Lielākos apjomos tās var iegādāties pie profesionāliem sēklu tirgotājiem un izplatītājiem, piemēram, "Kurzemes sēklas", "Mārupes sēklas".

Dīgstu diedzēšanai var izmantot:

Lai gan trauku izvēle šobrīd ir plaša – sākot ar slīpajiem turētājiem līdz pat specializētiem māla traukiem, – no sākuma itin labi funkciju pildīs arī burka ar marlīti, norāda Beirote, soli pa solim apstāstot ceļu, kas novedīs pie garda un vitamīniem bagāta un pavasarīga kāruma.

"Zutiņu" saimniece sarunas laikā vairākkārt uzsver – pret dīgstu diedzēšanu nevienā mirklī nedrīkst izturēties vieglprātīgi. "Tas nav gluži tik vienkārši, kā iesēt sēkliņas zemē un paļauties uz to, kā būs, tā būs. Neuzpasējot dīgstus, siltajā un mitrajā vidē var attīstīties nevēlamas baktērijas, kas var nopietni kaitēt veselībai." Tieši tādēļ diedzēšanas procesa laikā jābūt možiem un lietā jāliek maņas – redze, oža un arī tauste. "Ja burka, kurā sākam diedzēt sēkliņas, sāk nelabi ost, sāk attīstīties citas dzīvības formas, neēdam un metam dīgstus prom. Kad sēkliņas skalo, ieteicams tās pataustīt, lai saprastu vai tās nav kļuvušas glumas. Vienmēr pirms ēšanas noskalo un pasmaržo dīgstus. Tā sapratīsi, vai tie nav bojājušies vai iepelējuši procesa laikā." Ja tomēr diedzēšana neizdodas, nevajag lieki bēdāties, jo nākošo ražu, iespējams, varēsi baudīt jau pēc trim dienām.

Kopš 2011. gada dīgsti tiek pieskaitīti pie mikrobioloģiski bīstamiem produktiem. "Tas saistīts ar Šigas toksīnu producējošā mikroorganisma E.coli uzliesmojumu Eiropas Savienībā 2011. gada maijā, pēc kura Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) 2011. gada 20. oktobrī pieņēma zinātnisko atzinumu par risku, ko izraisa Šigas toksīnu producējošās Escherichia coli (STEC) baktērijas un citas patogēnās baktērijas sēklās un diedzētās sēklās," Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Augu izcelsmes produktu, dzērienu un bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzības daļas vecākā eksperte Inese Levane. "Minētajā atzinumā EFSA secināja, ka ar dīgstiem saistīto uzliesmojumu izraisītājs, visticamāk, ir ar patogēnajām baktērijām piesārņotas sausas sēklas. Turklāt atzinumā teikts, ka diedzēšanas laikā valdošā lielā mitruma un labvēlīgās temperatūras ietekmē uz sausām sēklām esošās patogēnās baktērijas var savairoties un tādējādi radīt risku sabiedrības veselībai."

Pašlaik Eiropas Savienībā ir pieņemtas vairākas regulas, kas nosaka stingru dīgstu ražošanas un kontroles uzraudzību. Pirms dīgstu ražošanas uzsākšanas ražotājiem ir jāreģistrējas Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD) un jāsaņem PVD apstiprinājums, kā arī jāgatavojas izpildīt pārtikas mikrobioloģiskos kritērijus jeb noteikt Šigas toksīnu producējošo E. coli (STEC) O157, O26, O111, O103, O145 un O104:H4 dīgstos, un ļoti detalizētu sēklu partiju, dīgstu un apūdeņošanai izmantotā ūdens paraugu ņemšanu un pārbaudīšanu. "Pašlaik PVD nav reģistrēts neviens dīgstu ražotājs, jo to ražošanas process ir ļoti komplicēts, kā arī laboratoriskās kontroles izmaksas ir ļoti augstas," norāda PVD pārstāve.

Lai gan PVD nekontrolē personīgai lietošanai gatavotos produktus, Inese Levane norāda, ka, pirms dīgstu ražošanas personīgai lietošanai, jāatceras, ka šis produkts ir atzīts kā mikrobioloģiski bīstams. Un pirms diedzēšanas uzsākšanas ieteicams iepazīties ar Eiropas Diedzēto sēklu asociācijas (EDSA) vadlīnijām par labu higiēnas praksi dīgstu un diedzēšanai paredzētu sēklu ražošanai, kurās, lai gan tās paredzētas komercdarbībai, tomēr ir iespējams atrast noderīgu informāciju.